Advokāta Alda Gobzema un citu domubiedru topošā biedrība "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!" palīdzēšot Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un nostiprināšot traģēdijā būtisko atbildības lomu.
Gobzems šodien žurnālistus informēja, ka pirms divām nedēļām kustības "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!" domubiedri nolēma, ka jādibina sabiedriska organizācija, lai varētu palīdzēt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un sabiedrībā nostiprināt atbildības jēdziena būtisko lomu. Topošā biedrība gan neizmeklēs traģēdijas cēloņus - tas būs jāveic policijai un prokuratūrai. Biedrībā darbosies cietušie, advokāti un citu profesiju pārstāvji, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Artuss Kaimiņš.
Biedrība arī izdarīs spiedienu uz valsts institūcijām, kuras kavējas un kopš traģēdijas nav apturējušas licences tām kompānijām un personām, kuras iesaistītas konkrētajā nodarījumā, piemēram, būvniekiem.
"Šī biedrība izdarīs spiedienu uz visām valsts institūcijām, kuras kavējas un mēneša laikā kopš traģēdijas nav apturējušas licences tām kompānijām un personām, kuras iesaistītas traģēdijā. Ja tiesībsargājošās institūcijas nespēj skaļi nosaukt vārdā personas, kuras bija iesaistītas, un nespēj paskaidrot, kāpēc viņām joprojām nav apturētas licences, tad šīm institūcijām ir jāpasaka, kuri ir tie gadījumi, kad licences tiek apturētas. Tas ir saistīts gan ar būvuzņēmējiem, gan būvuzraugiem. Ir nesaprotami, ka būvuzņēmējam, kurš iesaistīts gadījumā ar Rīgas pils nodegšanu un kas ir saistīts faktiski ar simbolu 21.gadsimta verdzībai "Maxima" izskatā, joprojām uz izmeklēšanas laiku ir iespējams turpināt darbu," norādīja advokāts.
Ja traģēdijā iesaistītajām pusēm būtu apturētas licences, viņi būtu ieinteresēti pēc iespējas ātrāk sekmēt izmeklēšanu, lai šīs licences pēc tam varētu atjaunot, spriež advokāts.
Pašreizējā situācija liecina, ka Zolitūdes traģēdijas krimināllieta līdzināsies tā dēvētajai digitālās televīzijas krimināllietai, kuras izmeklēšana un iztiesāšana ilgst desmit gadus, domā Gobzems.
Advokātam un topošās biedrības pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc mēneša laikā kopš traģēdijas nav aizdomās turēto, kāpēc nevienam nav piemērots drošības līdzeklis, piemēram aizliegums kontaktēties savā starpā, lai nesaskaņotu liecības. Tāpat nav izprotams, kāpēc kratīšana notika pēc nedēļas, nevis pirmajā traģēdijas naktī.
Advokāts gan konkrētus iespējamo vainīgo uzvārdus atturējās nosaukt. "Šeit iespējamie vainīgie ir acīmredzami, tie nav jāmeklē kaut kur Latgales mežos. Viņi ir šeit pat uz vietas, smaidīgi sēž televīzijas kamerās un uz žurnālu vākiem," uzsvēra advokāts.
Jau ziņots, ka advokāts Gobzems un viņa kolēģi novērsuši trūkumus Zolitūdes traģēdijā cietušo pieteikumā tiesai par 100 miljonu latu piedziņu no "Maxima" lielveikala būvētājiem, attīstītājiem un Rīgas domes. Rīgas apgabaltiesā iesniegts Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pieteikums par 100 miljonu latu piedziņu no tirgotāja SIA "Maxima Latvija", būvuzņēmuma "Re&Re", sagruvušās ēkas īpašnieka SIA "Tineo", ēkas attīstītāja SIA "Homburg Zolitūde" un Rīgas domes.
21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.