Visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti šodien parakstīja vienošanos par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē sagatavošanu un īstenošanu.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) uzsvēra, ka ir jautājumi, kuros visiem politiskajiem spēkiem jāspēj vienoties. Prezidentūra būs valstiski nozīmīgs laiks, lieliska iespēja Latvijai parādīt sevi kā nopietnu politisku spēlētāju, kas spēj domāt gan par savas valsts, gan Eiropas interesēm ilgtermiņā, skaidroja politiķe.
"Prezidentūras sekmīga norise ir gan likumdevēja, gan izpildvaras kopīga atbildība, tādēļ esmu gandarīta par Saeimā pārstāvēto politisko spēku izrādīto labo gribu, parakstot starppartiju vienošanos un apliecinot vēlmi sadarboties kopīgu mērķu sasniegšanai," sacīja Āboltiņa.
Šī vienošanās ietver vairāku pamatnostādņu ievērošanu attiecībā uz Latvijas prezidentūru ES Padomē, nosakot, ka prezidentūras laikā īstenotā parlamentārā dimensija ir valstiski nozīmīgu pasākumu kopums, kas jāveic efektīvi un solidāri neatkarīgi no tā, vai attiecīgo politisko partiju izveidotās Saeimas frakcijas pieder pie pozīcijas vai opozīcijas, un šos pasākumus nedrīkst traucēt priekšvēlēšanu politiskā konkurence vai politisko spēku samēra izmaiņas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Vienošanās noteic, ka prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā jātiecas panākt lēmumu saskaņotību, pēctecību un nepārtrauktību, kā arī Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem ar prezidentūru saistītie prioritārie pasākumi un to mērķi jāapspriež publiski, ņemot vērā vispārīgos no Latvijas dalības ES izrietošos pienākumus un intereses, lai panāktu pēc iespējas plašāku sabiedrības izpratni un atbalstu.
Dokuments paredz, ka Saeimā ievēlētajām politiskajām partijām jāaicina pašvaldība un nevalstisko organizāciju pārstāvji apspriest prezidentūras prioritātes un vēlamos rezultātus, prezidentūras parlamentāro pasākumu plāns un parlamentāro sanāksmju temati laikus jāapstiprina Saeimas Eiropas lietu komisijā un Saeimas Prezidijā.
Tāpat noteikts, ka prezidentūras laikā rīkojamo parlamenta komisiju sanāksmju saturiskā sagatavošana ir 11.Saeimas komisiju uzdevums, kas jāveic, ņemot vērā prezidentūras prioritātes, aktuālos ES politiku jautājumus, prezidentūras trio valstu plānoto programmu un valdības plānoto prezidentūras pasākumu tematus, kā arī izvērtējot katras komisijas spēju nodrošināt atbilstošu ekspertīzi.
Vienošanās arī paredz, ka par vienu no 2014.gadā ievēlētās Saeimas komisiju veidošanas kritērijiem atzīstama kompetence un spēja realizēt prezidentūras mērķus un vajadzības, kā arī Saeimā ievēlēto politisko partiju kontakti ar radnieciskām politisko partiju grupām no abu pārējo prezidentūras trio valstu, proti, Itālijas un Luksemburgas, parlamentiem, kā arī Eiropas Parlamentu var sekmēt ar prezidentūru saistīto jautājumu pilnīgāku izpratni un veiksmīgāku parlamentārās dimensijas ietvaros plānoto pasākumu norisi.
Šo vienošanos parakstīja Āboltiņa, "Saskaņas centra" (SC) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins, Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Reformu partijas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP), nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti Jānis Junkurs, Inga Bite un Dāvis Stalts.
Sākotnēji SC neplānoja parakstīt šo vienošanos, taču īsi pirms parakstīšanas panākts kompromiss. Agešins aģentūrai LETA skaidroja, ka "pēdējo piecu minušu laikā" panākta vienošanās, ka tas attieksies uz 11.Saeimu un tā nevarot neko uzdot nākamajai Saeimai. SC priekšlikumi tika ņemti vērā, tāpēc vienošanos parakstīja arī šis politiskais spēks.
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusgadā.