Lai uzlabotu situāciju uz ceļiem, lielāka uzmanība jāpievērš jauno autovadītāju gatavībai iekļauties satiksmē, kā arī asāk jāvēršas pret gājējiem, kuri neievēro prasību lietot atstarotājus, uzskata Latvijas Automoto biedrības (LAMB) vadītājs Juris Zvirbulis.
Viņš skaidro, ka šādam gājējam būtu jāsaprot - ja arī viņam paša veselība vai pat dzīvība ir mazsvarīga, tad tā ir nozīmīga autovadītājam, kurš, pēdējā brīdi pamanot "tumšo gājēju", var veikt negaidītu manevru un smagi ciest, kā arī apdraudēt citus autovadītājus un pasažierus.
Kā uzskata Zvirbulis, būtu laiks no atstarotāju izdalīšanas pāriet vismaz uz brīdinājumiem, kurus fiksētu vienotā datubāzē, un, pārkāpumam atkārtojoties, jau būtu reāls sods. Turklāt gan autovadītāji, gan citi satiksmes dalībnieki, sastopot neredzamo gājēju, varētu aizrādīt un atgādināt par risku.
Šī gada tumšajā bezsniega ziemā esot iezīmējies jauns drauds - tumsā neredzamais velosipēdists. LAMB biedri un citi informējot par gadījumiem, kad gandrīz uzbraukuši neredzamajam riteņbraucējam. Īpaši šis risks uzskriet kādam "tumšajam rēgam" esot ārpus Rīgas, kur apgaismojums ir sliktāks, kā arī paši riteņbraucēji retāk ir atbilstoši aprīkojuši riteni un uzvilkuši atstarojošo vesti.
Ar nožēlu esot jāsecina, ka arī decembrī bojāgājušo skaits aug un traģiskā attīstība turpinās. Domājot par dažādajiem plānotajiem sodu palielinājumiem, Zvirbulis uzskata, ka ne vienmēr atļautā ātruma ievērošana glābs no negadījuma. Ir ne tikai atļautais, bet arī drošais ātrums, kas mainās atkarībā no gadalaika un situācijas uz ceļa. Piemēram, pieredzējis autovadītājs pirms gājēju pārejas brauks uzmanīgāk, lai gan atļautais ātrums joprojām ir 50 vai pat vairāk kilometru stundā, un nepieciešamības gadījumā būs gatavs strauji nobremzēt. LAMB, kā arī daudzi citi Automobiļu starptautiskās federācijas (FIA) autoklubi uzskata, ka galvenais ir soda nenovēršamības princips. Turklāt soda apjomam jābūt samērīgam ar ekonomisko situāciju valstī.
Zvirbulis izsaka cerību, ka jaunā fotoradaru programma tiks ieviesta atbilstoši galvenajam uzdevumam - satiksmes drošības stiprināšanai. Viņš aicina vēlreiz rūpīgi izvērtēt riskus un apspriest tos kopā ar sabiedriskajām organizācijām un medijiem, lai saņemtu kopēju atbalstu, nevis kritikas lavīnu.
"Tieši valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un arī nozares žurnālistu kopējs saskanīgs darbs dotu vislielākos rezultātus," secina Zvirbulis.
Kā ziņots, Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) ir izstrādājusi priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem ceļu satiksmes drošības situācijas uzlabošanai un tie tiks virzīti tālāk likumdošanā noteiktā kārtībā.
Ceļu satiksmes drošības padomē tika izskatīti un akceptēti daudzi priekšlikumi, līdz ar to tie netiks iekļauti vienā normatīvajā aktā, bet vairākos dažādos. Līdz ar to arī iesniegšanas, apspriešanas un izskatīšanas process katram priekšlikumam būs citāds. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors atgādina, ka patlaban tie ir priekšlikumi, kuri apspriešanas un izskatīšanas gaitā vēl var mainīties.