Cicerona balvu iegūst Zviedrijas ārlietu ministrs, bet antibalvu - Maxima

Sabiedrības cieņas balva "Cicerons" starptautiskās politikas kategorijā par Zviedrijas un Latvijas sadarbības sekmēšanu šogad piešķirta ietekmīgajam Zviedrijas ārlietu ministram Karlam Biltam, bet antibalvu jeb "Mērfija" titulu ieguvis veikalu tīkls "Maxima" par neadekvātu un maldinošu publisko komunikāciju.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāve Ilga Tālberga, Bilts daudzviet uzsvēris, kā Baltijas valstis atguva savu valstisko neatkarību, - varonīgi un miermīlīgi, ka tieši tā šīs valstis rīkojās, arī sadodoties rokās vēsturiskajā Baltijas ceļā, kam Eiropā un pasaulē nākamgad atzīmēs jau 25.gadadienu.

Cicerona balvu kopš 1999.gada LZA sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Universitāti (LU) pasniedz politiķiem, zinātniekiem un publicistikas praktiķiem par veiksmīgu sabiedrības uzrunu, sociālās saliedēšanas ideju paušanu lokālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) to saņems par spilgtu radošumu Latvijas Tautas frontes un Eiropas Parlamenta darbā, laureātu vidū būs arī Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (LZS), LU asociētais profesors Ābrams Kleckins.

Antibalva tiks "Maxima" par neadekvātu un maldinošu publisko komunikāciju. "Šī katastrofa ar cilvēku upuriem notika būvniecībā. Bet, ja mēs skatāmies uz veselības aizsardzību, izglītību, zinātni, emigrāciju, demogrāfiju, tad tās arī uzrāda slimības, kuras mūs nomoka. Katrā no šīm sfērām varam atrast ļoti daudz aplamību," norāda žūrijas priekšsēdētājs Jānis Stradiņš.

Cicerona balvas līdz šim ir saņēmuši gan ārvalstu prezidenti un vēstnieki, kuri veicinājuši Latvijas iespējas pasaulē, gan spilgti mūsu pārstāvji, kuri godam nesuši Latvijas vārdu, piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Eiropas komisārs Andris Piebalgs un citi. Iepriekšējo gadu laureāti - Saeimas deputāti, kultūras un izglītības sistēmas pārstāvji, pašvaldību vadītāji - būs dalībnieki ceremonijas ietvaros notiekošajā simpozijā.

Latvijā

Jaunmoku pils, viena no Latvijas kultūrvēsturiskajām pērlēm, ir atguvusi savu izteiksmīgo ķieģeļsarkano mirdzumu. Pēc septiņus mēnešus ilgušajiem fasādes atjaunošanas darbiem, pils ir apskatāma apmeklētājiem visā tās greznībā, informē Jaunmoku pils.

Svarīgākais