Aptauja: 45% iedzīvotāju neuzskata, ka tautībai būtu nozīme partneratiecībās

45% Latvijas iedzīvotāju pāru attiecībās nepiešķir būtisku nozīmi partnera tautībai, liecina producentu grupas "KrukFilms" organizētais pētījums.

Mūsdienu sabiedrībā arvien aktuālāks kļūst starpnacionāls attiecību modelis, kur pāri veido divu dažādu tautību pārstāvji. Vai dzīvojam pietiekami atvērtā sabiedrībā, vai varbūt mūsos joprojām mājo daudz dažādu negaidītu aizspriedumu - to Māra Martinsona topošās spēlfilmas "Romeo un Džuljeta" kontekstā centās noskaidrot producentu grupa "KrukFilms".

"Viljama Šekspīra stāsts “Romeo un Džuljeta” joprojām ir saglabājis aktualitāti, pierādot savu ģenialitāti vēstījuma un žanra formā. Mūsdienās, kad sabiedrības tolerance un integrācijas jautājumi ir vieni no aktuālākajiem visā pasaulē, tie nodarbina prātus arī Latvijā, " - saka režisors Māris Martinsons. "Topošās spēlfilmas pamatā ir integrācijas un līdzās pastāvēšanas jautājumi, tolerance un iecietība pret iespējami citādo. Šī aptauja uzskatāmi parāda gan plaisas mūsu sabiedrībā, gan laikmetam atbilstošu domāšanas modeli".

Atbildot uz jautājumu "Vai, Jūsuprāt, atšķirīgai tautībai ir nozīme attiecību veidošanā?", 53% aptaujas dalībnieku atbildēja apstiprinoši, savukārt 45% ir pārliecināti, ka tautībai nav izšķirošas lomas, bet 2% konkrētu atbildi nesniedza. Tāpat 46% aptaujas dalībnieku uzskata, ka labas pāra attiecības vieglāk ir izveidot vienas nacionalitātes pārstāvjiem nekā dažādu tautību cilvēkiem. Vairāk kā puse aptaujāto - 56% - uzskata, ka Latvijā ir izplatīts starpnacionālais attiecību modelis, savukārt 44% to uzskata par retu parādību.

Kā būtiskāko atšķirību starp vienas un dažādu tautību pāriem gandrīz puse aptaujāto (44%) ir atzinuši dažādu skatījumu uz dzīves vērtībām, otrajā vietā ierindojot uzskatu atšķirības, bet trešajā - dažādos temperamentus.

Atbildot uz jautājumu "Vai Jūsu paziņu lokā ir kāds starpnacionāls pāris?", 85% aptaujas dalībnieku atbildēja, ka tādi ir vairāk kā viens, 9% - viens, bet 6 % - neviens. Visbiežāk šie pāri sastopami starp latviešu un krievu, kā arī latviešu un angļu tautības pārstāvjiem.

71% respondentu uzskata, ka latviešu vidū pastāv nepamatoti aizspriedumi attiecībā uz citu tautību pārstāvjiem. 34% domā, ka šādi aizspriedumi radušies sabiedrības spiediena rezultātā, 26% - ka tie ir audzināšanas atstātās sekas, bet 24% respondentu ir pārliecināti, ka aizspriedumi radušies apkārtējās vides (skola, universitāte utt.) ietekmē, savukārt 16% konkrētu atbildi nenorādīja.

No visiem aptaujātajiem 34% uzskata, ka, lai veicinātu sabiedrībā esošo stereotipu mazināšanos un atbrīvotos no pastāvošajiem aizspriedumiem, jāveicina diskusija par šo tēmu; 33% respondentu norādījuši, ka uzskatu maiņa katram sevī javeic individuāli, ne kampaņveidā; bet 20% uzskata, ka šos aizspriedumus nav iespējams mainīt. 13% aptaujāto norādīja, ka uzskatu maiņai jāizvēlas kāds cits veids, ne publiskas diskusijas.

Kā liecina iegūtie aptaujas dati, 75% respondentu norādījuši, ka tiem jebkad bijušas starpnacionālas attiecības.