Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju pamet arī Voika

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī ''Sabiedrības par atklātību - Delna" pārstāve Inese Voika.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

"Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus," teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka ''Sabiedrība par atklātību - Delna" bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. "Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm," pauž Voika.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Tādu pat lēmumu pieņēmusi arī uzņēmēja Baiba Rubesa.

Bez Rubesas, Kažociņa un Voikas Ministru kabinets komisijas sastāvā apstiprināja arī bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ināru Šteinerti. Šteinerte pagaidām nav izlēmusi, vai pamest Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju. Kā aģentūrai LETA atzina Šteinerte, to viņa varētu izlemt pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) un Valsts kancelejas pārstāvjiem, kad arī varētu sniegt plašākus komentārus.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ar komisijas locekļiem izveidojušos situāciju pārrunās un tālākos risinājumus komisijas darbībai meklēs nākamnedēļ vai nākamā gada sākumā.

Komisijas uzdevums bija izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Sabiedriskās politikas centrs "Providus" rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas spilgti parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Latvijā

Valdībā otrdien izcēlās asas diskusijas starp satiksmes ministru Kaspars Briškens (P) un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) par ideju pirmajā kārtā paralēli pārrobežu savienojuma izveidei izvērtēt Rīgas Centrālā stacija-Upeslejas un Rīgas lidosta-Misa tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Svarīgākais