Bezalgas atvaļinājumos sūta masveidā

Bezalgas atvaļinājumi gan valsts, gan pašvaldību, gan privātajā sektorā vairs nav izņēmuma gadījums. Lai ietaupītu līdzekļus, darbinieki tajos tiek sūtīti masveidā.

Atšķiras tikai tas, vai iestādi uz vairākām dienām slēdz un piespiedu brīvdienās dodas viss kolektīvs vienlaikus, vai arī tiek pateikts – līdz gada beigām kā bezalgas atvaļinājums jums jāizmanto noteikts dienu skaits, bet, kad to darāt, izvēlieties paši.

Šajās iestādēs Neatkarīgajai atzina, ka citas iespējas, kā izdzīvot krīzes apstākļos, nav. Netaisnīgi gan šķietot tas, ka biežāk bez naudas nedēļām jādzīvo jau tā ne tik labi atalgotajiem, kamēr tie, kas sēž augstākajos krēslos valsts vadībā, ar šādām problēmām nesaskaras un uz savas algas rēķina taupīt nedomā.

Gandrīz visur

Sazinoties ar vairākām iestādēm, Neatkarīgā noskaidroja, ka, piemēram, Daugavpils universitātē visiem darbiniekiem šogad bijis sešu nedēļu bezalgas atvaļinājums, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – nedēļu pavasarī, četras darbdienas novembrī un neapmaksātās brīvdienās plānots darbiniekus sūtīt arī divas pēdējās gada nedēļas. Latvijas Nacionālajā operā bezalgas atvaļinājums ilga mēnesi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) visiem darbiniekiem neapmaksātās brīvdienas bijušas desmit darba dienas, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) – piecas. VSAA tādējādi ietaupīti 115 000 latu, PMLP – 172 000 latu.

Tāpat nedēļu kolektīvā bezalgas atvaļinājumā šogad devās visi Valsts kontroles darbinieki, un jau gada sākumā šāds solis taupības nolūkos sperts arī Uzņēmumu reģistrā. Neapmaksātos atvaļinājumos sūtīti arī Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā strādājošie. Bet, saņemot jau tā pieticīgu algu, pāris nedēļu un pat mēnešu bez naudas šogad bijis jāiztiek arī bērnudārzu, muzeju un citu iestāžu darbiniekiem. Neatkarīgā pārliecinājās, ka nav arī praktiski nevienas slimnīcas, kurās bezalgas perioda nebūtu bijis. Šāda taupīšanas iespēja izvēlēta arī vairākās pašvaldībās, piemēram, Jelgavā, Siguldā, Līvānos, un bezalgas atvaļinājumā sūtīti pat Saeimas darbinieki. Taču – ne 100 tautas kalpi. Nosacītas brīvdienas viņiem gan bijušas sesiju pārtraukumos, un trīs šādas nedēļas – no 22. decembra līdz 8. janvārim – vēl priekšā. Taču par tām algu, kā arī visas kompensācijas turpina maksāt.

Nenozīmē brīvdienas

Ka tas nav īsti taisnīgi, sprieda Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību prorektors Arnis Mugurēvičs. Viņš stāstīja, ka universitātē bezalgas atvaļinājumi attiecoties uz visiem bez izņēmuma un neviens neesot iebildis. "Darbinieki izturas ļoti saprotoši. Mēs jau esam gatavi to upuri nest. Bet gribētos, lai viens otrs arī to pašu darītu," piebilda A. Mugurēvičs, skaidrojot, ka ar to domā deputātus, ministrus un valsts uzņēmumu valdes locekļus. "Ja jau ir krīze, mēs visi esam gatavi ciest, bet vienādi," viņš sacīja. Turklāt, kā norādīja aptaujātajās iestādēs, bezalgas atvaļinājums ne vienmēr nozīmē arī brīvdienas. "Cilvēki nāk uz darbu, jo darāmā jau mazāk nepaliek," sacīja Vidzemes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila. Oficiāli Vidzemes slimnīcā administrācijai bezalgas atvaļinājumā šogad jāpavada 40 darba dienas, bet ārstniecības personālam – 20, kas jāizmanto līdz gada beigām. B. Brila gan piebilda, ka slimnīcas nodaļās, kur darbs šobrīd noris intensīvāk, ir vairāk smagi slimu pacientu, šis termiņš nolikts līdz nākamā gada martam.

Bez algas arī turpmāk

Daudzviet bezalgas atvaļinājumi plānoti arī nākamgad. Piemēram, VSAA vismaz janvārī turpinās strādāt nepilnu laiku un piektdienās būs slēgta. "Kā būs turpmākajos mēnešos, vēl precīzi pateikt nevaram, viss būs atkarīgs no situācijas administratīvajā budžetā: ja varēsim iekļauties atvēlētajā finansējumā, tad, protams, strādāsim pilnu darba laiku," Neatkarīgajai sacīja aģentūras pārstāve Edīte Olupe.

Kā zināja stāstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris, starptautiskā praksē bezalgas atvaļinājums krīzes apstākļos ir atzīts kā "lietojams mazākais ļaunums". Arī aptaujātajās iestādēs Neatkarīgajai atzina – ja šādu atvaļinājumu nebūtu, nāktos vienkārši samazināt darbinieku skaitu, kas nozīmētu – vēl vairāk papildināt bezdarbnieku rindas.