"Delna" aicina rīkot apspriedi kļūdu analizēšanai Zolitūdes sabiedriskās komisijas izveidē

"Delna" aicina valdību iespējami ātri organizēt sabiedrisko apspriešanu, lai analizētu pieļautās kļūdas Zolitūdes sabiedriskās komisijas izveides procesā, un noteikt sabiedriskās komisijas darbības principus, uzdevumus un mērķus, kurus saprot un atbalsta sabiedrība, aģentūrai LETA pavēstīja "Delnas" direktors Gundars Jankovs.

"Delna" atgādina, ka tā piecas dienas pēc traģēdijas rosināja izveidot sabiedrisko komisiju Zolitūdes traģēdijas seku izvērtēšanai un risinājumu meklēšanai, lai nākotnē šādas traģēdijas nepiemeklētu Latvijas iedzīvotājus. "Patlaban mediju telpā notiek aktīvas diskusijas par komisijas darbības formu un procesu, aizmirstot tās būtību un mērķi, kādēļ šī komisija tika rosināta," uzskata Jankovs.

"Delna" norāda, ka 54 bojāgājušajiem un cietušajiem ir vajadzīgas atbildes, atbildīgie un rezultāti, lai dzīvi palikušie šajā traģēdijā vai to bērni justos droši šajā valstī.

""Delnas" uzdevums bija rosināt, bet valdības uzdevums bija sniegt atbalstu un priekšlikumus par formu. Gan sabiedrība, gan valsts institūcijas šo procesu veic pirmo reizi, un kļūdas ir iespējamas," uzskata organizācijas pārstāvji. "Delna" aicina šo procesu neievilkt birokrātiskās diskusijās, bet pieņemt lēmumus atbilstoši labajai praksei un labot komisijas veidošanā pieļautās kļūdas.

Tāpat "Delna" vērš uzmanību, ka Būvniecības likumā paredzētās izmaiņas nevirzās tik raiti uz priekšu, kā plānots, lai arī politiskā apņemšanās tika solīta jau pēc traģēdijas pirmajā valdības darba nedēļā. "Ja komisija tiks likvidēta, kas uzņemsies sniegt atbildes cietušajiem, viņu ģimenēm un sabiedrībai kopumā? "Delna" vēlas norādīt, ka uz Latviju skatās arī ārvalstu mediji, politiķi un uzņēmēji, kas arī gaida valsts rīcību, kā arī to, kas mainīsies. Mēs nevaram atļauties vilcināt laiku," akcentē Jankovs.

Jau ziņots, ka bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Komisijas uzdevums būs izvērtēt Zolitūdes traģēdijas tiešos un netiešos cēloņus, glābšanas darbu un traģēdijas seku likvidēšanas procesu, atbildīgo dienestu un amatpersonu rīcības efektivitāti, kā arī normatīvā regulējuma darbības efektivitāti būvniecības, publisko iepirkumu un civilās aizsardzības jomā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.

Savukārt sabiedriskās politikas centrs "Providus" rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas spilgti parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

21.novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Zolitūdes traģēdija kļuva par lielāko nelaimi Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais