Valdība šodien nolēma piešķirt Latvijas Nacionālajai operai (LNO) 814 000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas ir par 100 000 latu mazāk, nekā LNO vadība prasīja.
Valdība atbalstīja 418 000 latu piešķiršanu operai šogad finansiālās darbības stabilizēšanai un īstermiņa saistību dzēšanai, 59 000 latu piešķirti grāmatvedības programmas "Navision" atjaunošanai, bet 2014.gadam tika atbalstīta 337 000 latu piešķiršana Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu īstenošanai un izrāžu iestudēšanai. Tieši šajā pozīcijā piešķirts par prasīto mazāks finansējums.
Par pārējām operai nepieciešamajām summām un iepriekšējās valdes atbildību valdība spriedīs pēc tam, kad Kultūras ministrija būs pabeigusi finanšu auditu operā un iesniegusi par to ziņojumu valdībā.
Papildu finansējums tika prasīts pēc tam, kad LNO jaunā valde iepazinusies ar LNO esošo finanšu situāciju 2013.gadā un apstiprināto repertuāru 2013/2014.gada sezonai. LNO jaunā vadība secinājusi, ka, pat samazinot operas izmaksas, LNO nepieciešami 478 219 lati, lai nokārtotu pašreizējās saistības un atjaunotu grāmatvedības programmu. Papildus esot nepieciešami arī 437 569 lati, lai nodrošinātu nākamā gada pasākumus Rīgas kā Eiropas galvaspilsētas projektā.
Operai nepieciešams nokārtot saistības ar piegādātājiem 54 374 latu apmērā. Lai norēķinātos ar darbiniekiem, nepieciešami 68 410 lati. 112 641 lats nepieciešams autoratlīdzību, licenču maksājumu un autoru procentu nomaksai. Bez šiem maksājumiem 182 967 lati vēl jānomaksā nodokļos.
Lai nākamgad varētu nodrošināt pilnvērtīgu grāmatvedības uzskaiti, nepieciešams atjaunot grāmatvedības uzskaites programmu "Navision". Programma, kuru LNO lietojusi kopš 2006.gada, no uzstādīšanas brīža līdz 2013.gada nogalei neesot regulāri atjaunota, tāpēc "Microsoft" no nākamā gada 1.janvāra pārstās uzturēt šo programmas versiju.
Papildu finansējums pasākumu nodrošināšanai projektā "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā" nepieciešams, jo LNO apstiprinātais mākslinieciskais repertuārs 2014.gadam neesot atbilstošs finanšu kapacitātei. Bez papildu līdzekļiem opera var iestudēt maksimāli piecus līdz sešus jaunuzvedumus gadā, bet nākamgad LNO paredzēti astoņi jaunuzvedumi un seši lielkoncerti.
Pirms katra jauniestudējuma LNO lielā zāle no 7 līdz 10 dienām tiekot izmantota skatuves mēģinājumiem, kas liedz iespēju šajā laikā gūt kases ieņēmumus. Ņemot vērā plānoto pasākumu daudzumu, papildu finansējums vajadzīgs, jo nākamajā gadā operas kases ieņēmumu apmērs būtiski samazināšoties.
Kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumu iezīmēs Riharda Vāgnera opuss "Rienci". Projektā "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā" operā tiks izrādīti jauni latviešu oriģināldarbi - operas "Valentīna", "Mihails un Mihails spēle šahu" un balets "Trīs tikšanās", kura pamatā ir mūsdienu latviešu komponistu oriģināldarbi starptautiski atzītu horeogrāfu iestudējumā.
LNO valde esot izstrādājusi nākamā gada budžetu. Minimizējot operas uzturēšanas izmaksas un iespēju robežās racionalizējot repertuāra plānojumu, kā arī turpinot pārskatīt pašreizējo struktūru, apvienojot funkcijas un skrupulozi sekojot katrai budžeta vienībai, LNO vadība apņēmusies 2014.gada laikā samazināt budžeta deficītu līdz minimumam un, sākot ar 2015.gadu, nodrošināt LNO darbību ar budžeta bāzi - 4,8 miljoni latu.
Informatīvajā ziņojumā par LNO turpmākās darbības priekšlikumiem apgrozāmo līdzekļu stabilizēšanai un finansiālas darbības uzlabošanai, kuru šodien pieņēma zināšanai Ministru kabineta sēdē, norādīts, ka LNO ir iztērējusi 85% valsts budžeta dotācijas pirmajos deviņos mēnešos. Secināts, ka par gada pēdējo ceturksni nav skaidrs nedz ieņēmumu, nedz izdevumu plāns. Finansējums pirmajos deviņos šī gada mēnešos pārsniegts, lai sabalansētu budžetu un norēķinātos par pārsniegtajām saistībām.
Informatīvajā ziņojumā konstatēts, ka atalgojums honorāros un licenču līgumos 9 mēnešos ir pārsniegts par 153 645 latiem, kas veido 97% no gadā plānotā. Pēdējā ceturksnī izrāžu uzturēšanai un jaunuzvedumu nodrošināšanai saskaņā ar apstiprināto repertuāru un noslēgtajiem līgumiem ir nepieciešami vēl 200 000 latu.
Arī jaunuzvedumu un atjaunojamo izrāžu materiāliem iztērēti jau 98% gada finansējuma, tādējādi pirmajos trīs ceturkšņos finansējums pārsniegts par 61 077 latiem. Budžeta iestāžu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi 2013.gada 3 mēnešos ir pārsniegti par 84 788 latiem.
LNO secinājusi, ka parādu veidošanos 2013.gada otrajā pusē ir sekmējusi autoratlīdzības samaksa par repertuāra izrādēm, kuru faktiskā izpilde pirmajos deviņos mēnešos pārsniedz plānoto autoratlīdzību budžetu par 238 155 latiem jeb 77% no sākotnēji plānotā autoratlīdzību apjoma. Pēdējā ceturkšņa naudas plūsmas nodrošināšanai ir atlikuši tikai 17% no kopējās gada valsts budžeta dotācijas apmēra.
Arī biļešu ieņēmumi esot plānoti neatbilstoši repertuāram un neņemot vērā divu ceturtā ceturkšņa jaunuzvedumu radītās lielās zāles dīkstāves.
LNO valdes darbu traucējot arī iepriekšējā vadītāja parakstīto līgumu izpilde. Apstiprināts, ka nākamā gada 10.janvārī orķestra māksliniekiem jāizmaksā prēmija 40% apmērā no mēnešalgas par darbu pie Riharda Vāgnera "Nībelunga gredzena". Prēmijas kopējais apmērs ir 31 000 latu.
Ar orķestri, operas solistiem un kora māksliniekiem ir parakstīta vienošanās par mākslinieku pilnas darba slodzes atjaunošanu ar nākamā gada 1.janvāri. Šobrīd slodze ir 85% no pilnas slodzes. Minētās vienošanās izpildei LNO ir nepieciešami papildu līdzekļi 280 000 latu apmērā.
Apgrūtinošs esot arī baleta un tehnisko darbinieku arodbiedrību koplīgumā noteiktais, ka šo darbinieku darba algas attiecībā pret citu operas darbinieku algām procentuāli nevar tikt samazinātas. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, lai LNO konsekventi ievērotu visu arodbiedrības pārstāvēto darbinieku tiesības, 2014.gadā slodžu atjaunošanai un atalgojuma izlīdzināšanai papildus ir nepieciešami 712 000 latu.
LNO valde esot izstrādājusi nākamā gada budžetu. Minimizējot operas uzturēšanas izmaksas un iespēju robežās racionalizējot repertuāra plānojumu, kā arī turpinot pārskatīt pastāvošo struktūru, apvienojot funkcijas un skrupulozi sekojot katrai budžeta vienībai, LNO vadība apņemas 2014.gada laikā samazināt budžeta deficītu līdz minimumam un, sākot ar 2015.gadu, nodrošināt LNO darbību budžeta bāzes 4,8 miljonu latu ietvaros.
Jau ziņots, ka iepriekšējais LNO vadītājs Andrejs Žagars no operas vadības tika atsaukts, jo bija zaudējis bijušās kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) uzticību. Pēc Žagara atsaukšanas LNO valdē darbu sāka Inese Eglīte un Daina Markova, kuru galvenie darbi bija dialogs un finanšu sakārtošana. LNO tiek veikts arī finanšu audits, kura rezultāti būs zināmi gada beigās.
Jaunais LNO vadītājs pašlaik ir Zigmars Liepiņš.