Krievijas mērķi hipotētiskā krīzes situācijā ir padarīt Baltijas jūru par savu iekšējo jūru, aģentūrai LETA atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V), komentējot Krievijas raķešu "Iskander" izvietošanu Baltijas jūras valstu robežu tuvumā.
Pabriks uzskata, ka raķešu izvietošana ir vairāk signāls rietumvalstīm, nevis pašiem Krievijas iedzīvotājiem, lai parādītu, ka tā ir lielvalsts un ar to rēķinās. Par "Iskander" raķetēm satraucas visas tās valstis, kuras šie ieroči var aizsniegt, proti, Baltijas valstis, Polija un ziemeļvalstis, jo šīs raķetes ir nopietns ierocis, pilnveidots un atjaunots. Tas ir pārvietojams un tam ir grūtāk izsekot.
"Aizsākums bija saistībā ar pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā. Bet mēs redzam, ka šī aizsardzības sistēma nav izveidota Polijā, toties Krievijas militarizācija, tostarp rietumu reģionos, ir gājusi uz priekšu diezgan lieliem soļiem. Es domāju, ka šie "Iskander" ir jāredz kā sastāvdaļa visai šai militārās klātbūtnes un atjaunotnes politikai Krievijā. Mēs jau esam par to iepriekš brīdinājuši savus kolēģus un rūpīgi tam sekojuši. Mēs zinām, ka Krievijas mācībās "Zapad 2013" šie "Iskander" tipa ieroči tika izmantoti. Tie nav aizsardzības, bet uzbrukuma ieroči lielā mērā. Viens no mērķiem varētu būt efektīva Baltijas reģiona nošķelšana no pārējā. Līdz ar to ir jāmeklē alternatīvas, kā mēs varam kaut kādā veidā saglabāt šo balansu. Skaidrs, ka "Iskander" ieroču izvietošana pie Baltijas reģiona robežām palielina šo asimetriju bruņošanās laukā," norādīja Pabriks.
Pabriks uzskata, ka jebkura paaugstināta militarizācija padara reģionu nedrošāku. Viņš neredz pamatojumu šādu ieroču izvietošanai šajā reģionā, izņemot panākt kaut kādu militāru pārsvaru un arī simboliski parādīt, "ka ejam uz priekšu".
"Bruņošanās vai armijas attīstība - tas nav jautājums tikai par signāliem. Tā ir reāla militārā plānošana. Viņi [Krievija] uzskata, ka viņiem ir vajadzīga šāda tipa ieroči, lai panāktu kaut kādu pārsvaru reģionā. Arī bez signāliem tam ir liela nozīme. Tas nav pēc formas, bet satura, ka viņiem šāds ierocis ir nepieciešams," uzsvēra Pabriks.
Pabriks uzskata, ka krievu raķetes, militārie manevri un biežā lidaparātu lidināšanās padara Baltijas reģionu par militarizētāku, lai arī NATO ir un paliek spēcīgākā alianse. Ministrs gan nedomā, ka Baltijas jūras reģionā Krievija ir stiprākais spēlētājs, jo starp šeit pārstāvētām valstīm bruņoto spēku ziņā Krievija daudzās jomās atpaliek.
"Tas paliek asimetrisks. Balanss starp NATO un Krieviju pēdējos 20 gados jau neko daudz nav mainījies - NATO ir un paliek spēcīgākā alianse, bet Baltijas jūras reģionā šis balanss mainās, jo šeit ir viena valsts, kas nopietni bruņojas, kamēr pārējās atbruņojas vai nebruņojas. Un tas rada lielākas bažas, jo mainās līdzsvars situācijai daudzviet reģionā, un mūs tas vairāk uztrauc. Kā mēs varam uzticēties Krievijai vairāk, ja tā izvieto šāda tipa ieročus pie mūsu robežām. Tas, protams, liek spekulēt par slēptiem mērķiem. Ja mēs saliekam kopā visas valstis, kas šeit ir pārstāvētas ar saviem bruņotajiem spēkiem, tad daudz kur Krievija atpaliek. Bet tā situācija nopietni mainās, un skaidrs, ka Krievijas mērķi tādā hipotētiskā krīzes situācijā ir padarīt Baltijas jūru par savu iekšējo jūru. Kļūt par galveno spēlētāju. Un viņi nopietni uz to iet," uzsvēra ministrs.
NATO uz raķešu izvietošanu vajadzētu reaģēt ar to, ka jāprasa Krievijai paskaidrojumi par to, kāda ir motivācija šādai rīcībai, un, otrkārt, NATO ir nopietni jāpārskata sava plānošana, kādā veidā šo reģionu "nepazaudēt hipotētiskas krīzes rezultātā".
Vaicāts, vai Krievijas militarizācija reģionā liks pārskatīt Baltijas valstu aizsardzības plānus, ministrs atbildēja, ka, attīstoties bruņojumam un tehnoloģijām, plāniem jābūt pārskatītiem regulāri.
Jau ziņots, ka Polija un Baltijas valstis pirmdien pauda satraukumu par Krievijas plāniem izvietot to robežu tuvumā raķetes "Iskander", kas var tikt aprīkotas ar kodolgalviņām.
Par raķešu "Iskander" izvietošanu Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Poliju un Lietuvu, kā arī citviet Baltijas valstu pierobežā, pirmais nedēļas nogalē ziņoja vācu laikraksts "Bild".
Par raķešu izvietošanu Kaļiņingradas apgabalā liecina slepeni satelītuzņēmumi, vēstīja laikraksts. Fotogrāfijās redzami "ne mazāk kā desmit" raķešu kompleksi "Iskander-M", kas ir izvietoti Kaļiņingradas apgabalā, kā arī Baltijas valstu pierobežā.
Krievijas Aizsardzības ministrijas Preses dienesta priekšnieks ģenerālmajors Igors Konašenkovs pirmdien apliecināja, ka raķetes "Iskander" tiešām ir Krievijas Rietumu kara apgabala karaspēka daļu bruņojumā.
Krievijas Rietumu kara apgabalā ietilpst Krievijas Eiropas daļas vidiene, rietumi un ziemeļi. Arī Kaļiņingradas apgabals un Baltijas valstu pierobeža ietilpst šajā kara apgabalā.
2011.gadā toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs paziņoja par militāri tehniskiem un diplomātiskiem soļiem, ar kuriem Krievija atbildēs uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā.
Kā pirmais solis tika minētas radiolokācijas stacijas, kas brīdinātu par raķešu uzbrukumu, tūlītēja izveidošana Kaļiņingradas apgabalā. Šī iecere jau ir īstenota.
Kā nākamais solis tika minēts, ka turpat tiks izvietoti arī raķešu kompleksi "Iskander".
"Iskander-M" darbības rādiuss ir 500 kilometri, un tās var aprīkot gan ar konvencionālām kaujas galviņām, gan kodolgalviņām.