Tieslietu ministrija (TM) piedāvājusi Saeimas deputātu par dotā zvēresta jeb svinīgā solījuma būtisku pārkāpumu izslēgt no parlamenta ar Saeimas lēmumu. Saeimas lēmumu par deputāta izslēgšanu no parlamenta būtu iespējams apstrīdēt Satversmes tiesā, paredz TM piedāvājums.
Saskaņā ar parlamentā iesniegto grozījumu projektu Saeimas Kārtības rullī lēmumu Saeima varēs pieņemt ar sēdē klātesošo deputātu balsu vairākumu, aģentūrai LETA skaidroja ar tieslietu jomu saistīts eksperts.
Iespēja, ka uz šādu Saeimas sēdi ierastos kvorumam nepieciešamais minimālais deputātu skaits - 50 - un ka lēmumu varēs pieņemt ar 26 deputātu atbalstu, tiek vērtēta kā ļoti teorētiska.
Tikai īpašos gadījumos deputāts var nepiedalīties Saeimas sēdē, tāpēc ir maz ticams, ka sēdē nepiedalīsies puse no visiem deputātiem, aģentūrai LETA skaidroja TM preses sekretāre Līva Rancāne.
Viņa norādīja, ka TM šo regulējumu izstrādāja, balstoties uz Satversmes 24.pantā noteikto, ka Saeima, izņemot Satversmē sevišķi paredzētos gadījumus, taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu. Tā kā Satversmē nav pieminēta Saeimas impīčmenta procedūra, kurai paredzēta īpaša lēmumu pieņemšanas kārtība, tad TM saistībā ar šo lēmumu nepiedāvāja citu kārtību, kas attiecīgi prasītu grozījumus Satversmē.
Šodien Saeimas Prezidijs tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegumu par regulējumu attiecībā uz Saeimas deputāta zvēresta laušanu, kuram pievienoti grozījumu projekti Saeimas Kārtības rullī, Satversmes tiesas likumā un Saeimas vēlēšanu likumā, nolēma nodot darbam Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.
Lai attiecīgos grozījumu projektus nodotu vērtēšanai Saeimas komisijās, parlamentam būtu jāpieņem atsevišķs lēmums, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
TM piedāvā Kārtības rullī noteikt - ja Saeimas deputāts atteiksies dot svinīgo solījumu, būtiski pārkāps tā došanas kārtību vai dos būtiski izmainītu solījumu, Saeima lems par deputāta pilnvaru nepastiprināšanu vai deputāta solījuma būtiska pārkāpuma lietas ierosināšanu.
Piedāvāts arī noteikt, ka deputātu ar Saeimas lēmumu varēs izslēgt no Saeimas sastāva, ja pēc viņa pilnvaru apstiprināšanas tiks konstatēts, ka viņš būtiski pārkāpis doto solījumu.
Paredzēts, ka lēmumprojektu par solījuma būtiska pārkāpuma lietas ierosināšanu varēs iesniegt ne mazāk kā 20 deputāti. Šī jautājuma skatīšana būs jāveic Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Pēc tam Saeimai būs jālemj, vai ierosināt lietu pret deputātu. Gadījumā, ja Saeima nolems ierosināt lietu, šis jautājums atkal nonāks vērtēšanā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Gala lēmums par to, vai deputāts ir būtiski pārkāpis solījumu un vai attiecīgi deputāts izslēdzams no Saeimas sastāva, būs jāpieņem parlamentam.
Saeimas lēmumu Satversmes tiesā varēs apstrīdēt gan izslēgtais deputāts, gan ne mazāk kā 20 Saeimas deputāti.
Izslēgtais Saeimas deputāts nebūs piesakāms par kandidātu parlamenta vēlēšanās, ja tas izslēgts no Saeimas sastāva par zvēresta pārkāpumu. Tādējādi izslēgtais parlamentārietis tiks atturēts no iespējas iegūt mandātu vismaz četrus gadus.
Kā ziņots, Saeima 11.aprīlī nolēma uzdot TM līdz šā gada beigām sagatavot un iesniegt parlamentā likumprojektu par tiesisko regulējumu gadījumiem, kad tiek pārkāpts Saeimas deputāta svinīgais solījums.
Valdošās koalīcijas politiķi pavasarī, kad vēl nebija izveidots šodien Saeimas Prezidijā skatītais Bordāna iesniegums, galvenokārt pauda atbalstu šāda regulējuma veidošanai, norādot, ka Satversmes tiesas (ST) iesaiste svinīgā solījuma pārkāpuma konstatēšanā varētu būt piemērotākais risinājums.
Pērn izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā tika nodota 13 854 Latvijas pilsoņu parakstīta iniciatīva, ar kuru tiek aicināts noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.