Kažociņš: Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izdevumu tāme ir izšķērdīga un tiks pārskatīta

Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas izdevumu tāme ir izšķērdīga un tā tiks pārskatīta, šodien preses konferencē teica komisijas vadītājs Jānis Kažociņš.

Tādēļ Kažociņš nolēmis lūgt valdību rīt valdības sēdē nelemt par finansējuma piešķiršanu komisijas darbības nodrošināšanai un atlikt šī jautājuma skatīšanu līdz 7.janvārim.

Viņš atzīmēja, ka pašlaik publiski pieejamā tāme esot veidota sadarbībā ar Valsts kanceleju.

Kā aģentūru LETA informēja Ministru kabineta preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota, komisija vērsusies Valsts kancelejā ar finansējuma pieprasījumu, kas nepieciešams komisijas darba nodrošināšanai. Šādu kārtību finansējuma pieprasīšanai paredz Ministru kabinetā atbalstītais rīkojums par komisijas izveidi.

11.decembrī komisija Valsts kancelejā iesniedza sarakstu ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu komisijas darba nodrošināšanai, tostarp nepieciešamību pēc darba telpām, protokolēšanas nodrošināšanu, transportu, tehniskā atbalsta nodrošinājumu, informēja par izdevumiem ekspertu piesaistīšanai u.c. Komisijas darba nodrošināšanai tika pieprasīts atalgojums papildu darbiniekiem - administratoram un protokolētājam no Valsts kancelejas resursiem, kā arī neatkarīgam preses sekretāram un neatkarīgiem juristiem ar specializāciju civillietās un administratīvajās lietās.

Komisija norādīja arī atalgojumu, taču Ministru prezidents šādu apmēru neatbalstīja un aicināja samazināt, piemēram, 991,95 lati komisijas priekšsēdētājam un 788,78 lati - komisijas locekļiem.

Kā informēja Znotiņa-Znota, netika atbalstīts komisijas pieprasījums arī turpmāk, pēc darba sākšanas izmantot Valsts kancelejas resursus, jo, ja sabiedriskā komisija pieprasījusi papildus trīs speciālistu štata vietas, tad tai ir jāspēj pašai gan protokolēt sanāksmes, gan nodrošināt administratora funkcijas, nepiesaistot Valsts kancelejas resursus.

Valsts kanceleja nodrošina tehnisko atbalstu funkciju komisijai attiecībā uz dokumentu apriti, kā arī tehnisko atbalstu izmaksu tāmes sagatavošanai atbilstoši komisijas pieprasījumam. Valsts kanceleja ir piekritusi nodrošināt nepieciešamo tehnisko atbalstu, piemēram, protokolēšanu komisijai līdz jaunā gada sākumam, kad neatkarīgā sabiedriskā komisija sāks darbu. Savukārt pēc jaunā gada Valsts kanceleja nodrošinās tehnisko atbalstu informācijas tehnoloģiju pakalpojumus nodrošināšanai, kā arī personāla dokumentu un grāmatvedības pakalpojumu nodrošināšanai pusslodzei abos amatos, par to neprasot papildu finansējumu.

Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem atzina, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas sabiedriskās komisijas sākotnēji pieprasītais atalgojums bija ievērojami lielāks un pēc sarunām ar Valsts kanceleju tas tika samazināts.

Premjers skaidroja, ka pieprasītais atalgojums samazināts, piemērojot principu, ka komisijas priekšsēdētāji saņem atalgojumu, kas pielīdzināts Ministru prezidenta biroja vadītāja atalgojumam, bet komisijas locekļi - atlīdzību, kas pielīdzināta premjera padomnieku atalgojumam.

Valdības vadītājs arī uzsvēra, ka jautājums par atlīdzību komisijas locekļiem saistīts ar to, kas no šīs komisijas tiek gaidīts. "Komisija, kas sanāk reizi mēnesī, pasēž un pēc tam atkal izklīst, vai komisija, kas nopietni strādā un dziļi šos cēloņus analizē un sagatavo kvalitatīvus priekšlikumus," skaidroja Dombrovskis.

Viņš uzskata, ka ir jāvirzās uz komisiju, kas nopietni strādā un kuras darbam ir arī rezultāts.

Kā ziņots, komisijas darba nodrošināšanai prasīti vairāk nekā 150 000 latu.

Atalgojumu par darbu komisijā saņems četri tās locekļi un trīs palīgi. Kā norādīja Kažociņš, lai varētu pilnībā nodoties darbam komisijā, viņš pametīs patlaban algotos darbus Aizsardzības ministrijā un Ārlietu ministrijā.

Kažociņš cer, ka pusi nepieciešamo līdzekļu piešķirs Rīgas dome.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.