Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu Slīteres nacionālā parka likumu, kura mērķis būs saglabāt teritorijai raksturīgo Ziemeļkurzemes piekrastes ainavu, kultūrvēsturiskās vides īpatnības un nodrošināt teritorijas ilgtspējīgu attīstību.
Slīteres nacionālais parks ir dibināts 2000.gadā, tā galvenais uzdevums ir dabas aizsardzība, vienlaikus tas izmantojams izziņas tūrismam un atpūtai. Parka platība ir 16 414 hektāri, un tā teritorija iedalīta piecās funkcionālajās zonās.
Stingrā režīma zona aizņem 2405,1 hektāru (14,7%), regulējamā režīma zona - 4692,8 hektārus (28,6%), dabas lieguma zona - 3906,2 hektārus (23,8%), ainavu aizsardzības zona - 4698,2 hektārus (28,6%), bet neitrālā zona aizņem 711,7 hektārus (4,3%) no kopējās Slīteres Nacionālā parka teritorijas.
Stingrā režīma un regulējamā režīma zonas ir izveidotas cilvēku neskartu un mazskartu teritoriju saglabāšanai, šajās zonās zeme ir valsts īpašums. Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu cilvēku darbības mazpārveidotas ekosistēmas, retas un izzūdošas sugu atradnes un biotopus, nodrošinātu netraucētu savvaļas sugu dzīvnieku riestu.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu piejūras mežu ainavu un bioloģisko daudzveidību, aizsargātu Ziemeļkurzemei raksturīgo kultūrvidi, kā arī nodrošinātu atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu saimniekošanas metožu pielietošanu.
Likumā noteikts, ka meža apsaimniekošana un izmantošana nacionālā parka teritorijā ir atļauta saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu, ko apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Šāda plāna nepieciešamībai gan ir izņēmumi, piemēram, šāds plāns nav vajadzīgs mežam neitrālajā zonā, bīstamo koku ciršanai un novākšanai vai koku ciršanai ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumiem.
Nacionālā parka teritorijā ir pieļaujamas arī medības - tās atļautas, lai sekmētu īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, samazinātu lauksaimniecības kultūrām un mežaudzēm nodarītos postījumus un nodrošinātu, ka tiek saglabāta dzīvnieku populācijas bioloģiskā kvalitāte. Tomēr DAP atsevišķos gadījumos varēs noteikt medību liegumu, piemēram, dzīvnieku migrācijas periodu laikā.
Jaunais likums paredz precizēt arī nacionālā parka robežas - no dabas lieguma zonas plānots izslēgt privātos īpašumus posmā no Pitraga līdz Saunagam. Šajos īpašumos nav nepieciešams nodrošināt dabas lieguma zonas aizsardzības režīmu, jo tie ir saimnieciskās darbības ietekmēti meži un atrodas apdzīvoto vietu tuvumā.
Turklāt dabas lieguma zonu plānots paplašināt uz VARAM īpašumā esošās zemes rēķina piekrastes posmā no Mazirbes līdz Ķikāna upei. Neitrālajā zonā plānots iekļaut vairākas apdzīvotās vietas - Sīkragu un Mazirbi gan Kolkas pagasta, gan Dundagas pagasta daļā, Košragu, Pitragu, Saunagu, Vaidi un Šlīteri.
Patlaban likumprojekts vēl ir izstrādes stadijā.
