Nākamgad tiks turpināta ekspedīcija pa Lielupes un Driksas upes salām, jo Jelgavas salas slēpj vēl daudz noslēpumu, uzskata pedagogs, vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns.
Jelgavas reģionālā tūrisma centra sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Strazdiņa aģentūru LETA informēja, ka šonedēļ notikušajā informatīvajā pasākumā par Jelgavas salu ekspedīcijas norisi Tomašūns iepazīstinājis ar atklājumiem un spriedumiem, kas uzzināti ekspedīcijas pa Lielupes un Driksas upes salām laikā, kā arī aprakstījis nākotnes nepieciešamības.
Šogad vēsturnieks un arheologs īpašu uzmanību ir veltījis salām, kas atrodas Jelgavā starp Driksas upi un Lielupi. 2013.gadā norisinājās ekspedīcija, kuras mērķis bija iepazīt un izpētīt Jelgavas salas, kā rezultātā ir uzzināti vairāki interesanti fakti par šo salu vēsturi.
Tomašūns pasākuma laikā interesentus iepazīstināja ar četru salu vēsturi, kas atrodas starp Lielupi un Driksas upi, - Pasta sala, Gubernatora saliņa, mazā Pils sala, uz kuras ir Jelgavas pils, un lielā Pils sala, uz kuras ir dabas liegums un kur dzīvo savvaļas zirgi. Varētu domāt, ka salas ir veidojušās tikai dabas rotaļu rezultātā, bet ekspedīcijas laikā tika atrasti pierādījumi, ka salu tapšanā savs devums bijis arī cilvēku darbībai.
Kā noskaidrots, salas ir veidojušās dabīgā ceļā līdz 17.gadsimta vidum starp Lielupi, Platones upi un Lielupes vecupi, bet pēc tam - cilvēkam pieliekot savu roku pie pils nocietinājumu grāvju un kanālu izrakšanas, ostu un tiltu būvēm.
Salīdzinot pilsētas plānus, kas tapuši 17. un 18.gadsimtā, ar mūsdienu plāniem, redzamas vairākas nesakritības, īpaši salu skaitā starp Lielupi un Driksu, piedevām Driksas upe senākajos pilsētas plānos tā īsti nav saskatāma. Vēsturnieks uzskata, ka, visticamāk, hercoga Jēkaba laikā Driksas upe tika mākslīgi izrakta, savienojot Platones upes ieteku Lielupē un Lielupes vecupi, tādējādi veidojot vairākas salas starp Lielupi un jaunizrakto Driksas upi, atsaucoties uz Tomašūna stāstīto, skaidroja Strazdiņa.
Pils sala virzienā uz ziemeļiem no Jelgavas pils ir vēsturnieku un arheologu maz pētīta. Kā norāda rakstītie avoti, šeit varētu būt atradušies vairāki vēstures objekti. Iespējams, te ir bijusi 13.gadsimta Zemgaļu osta, noteikti atrodamas ir pēdas hercogu laika 17.gadsimta Vecajai skanstei - nocietinājumam - un 19.gadsimta Napoleona laika skanstei.
Ekspedīcijā tika apsekotas šo objektu iespējamās atrašanās vietas. Arheoloģisko izrakumu laikā tika atrastas misiņa pogas fragments, ķieģeļu un kārniņu lauskas, glazētas keramika lauskas monētas un citas lietas, kas norāda uz cilvēku klātbūtni Pils salā jeb Garajā salā, kā to kādreiz saukuši jelgavnieki. Savukārt salas ziemeļu galā, kur 1622.gadā atradās zviedru kara nometnes vieta, tika atrasts lielgabala fragments, pasākumā skaidroja Tomašūns.
Tomēr 1652.gada pilsētas plānā iezīmēto pilsētas nocietinājuma skansts vietu (Veco skansti) ekspedīcijā neizdevās atrast. Kā un kurā laikā radusies Vecā pilsētas skanste, paliek jautājums, uz kuru precīza atbilde pieejamajā vēstures izziņas literatūrā šobrīd atrasta nav. Skansts meklējumi plānoti nākamgad, rīkojot ekspedīcijas turpinājumu. Ir skaidrs, ka Pils sala slēpj vēl daudzas vēstures liecības, par kurām vēl pašlaik nezinām, skaidroja Strazdiņa.
