Autovadītāji aizvien pieļauj kļūdas, aizpildot saskaņoto paziņojumu, norāda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.
Klasiskākā kļūda - vainīgie autovadītāji apdrošinātājiem iesniedz saskaņoto paziņojumu pārāk vēlu. Ja ceļu satiksmes negadījums tiek fiksēts ar saskaņotā paziņojuma starpniecību, vainīgajam autovadītājam tas ir jāiesniedz apdrošinātājam ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc avārijas.
Autovadītāji arī aizmirst, ka saskaņotais paziņojums ir juridisks dokuments, pēc kā tiks noteikta autovadītāju atbildības pakāpe par satiksmes negadījumā nodarītajiem zaudējumiem.
Saskaņā ar LTAB datiem šī gada desmit mēnešos ar saskaņoto paziņojumu reģistrēto satiksmes negadījumu skaits veido vairāk nekā 16 900 vai 67%. Saskaņoto paziņojumu īpatsvars saglabājas nemainīgi augsts neatkarīgi no sezonas un mēneša, svārstoties robežās no 65% līdz 69%, kas liecina, ka satiksmes negadījumi vairāk ir bijuši bez nopietnām sekām, norāda LTAB.
Stengrevics atzīmē, ka neapšaubāmi saskaņotais paziņojums ir ērtākais nelielu ceļu satiksmes negadījumu fiksēšanas veids, jo palīdz reģistrēt negadījuma apstākļus pietiekami operatīvi, neradot ilgstošus sarežģījumus uz ceļa nedz tieši avārijā iesaistītajām personām, nedz pārējiem satiksmes dalībniekiem. Tomēr jebkuram autovadītājam vajadzētu apzināties arī sekas, kas var rasties paviršības vai nezināšanas dēļ. Tāpēc Stengrevics aicina autovadītājus iepazīties ar saskaņotā paziņojuma veidlapu un tā aizpildīšanas instrukciju laikus, nevis tikai tad, kad jau ir notikusi avārija. Tad arī netiks pieļautas kļūdas, kas rodas nezināšanas vai stresa radīto seku dēļ.
LTAB apkopojis izplatītākās kļūdas, kuras autovadītāji pieļauj, aizpildot saskaņoto paziņojumu, piemēram, saskaņotais paziņojums tiek aizpildīts, taču autovadītāji nav vienojušies par ceļu satiksmes negadījuma apstākļiem.
Novērots arī, ka saskaņotajā paziņojumā netiek atzīmēts neviens krustiņš ailē "Negadījuma apstākļi", negadījuma shēmā transportlīdzekļu stāvoklis tiek attēlots pēc satiksmes negadījuma, nevis tā laikā un negadījuma shēmā tiek attēloti tikai avārijā iesaistītie transportlīdzekļi, bet nav informācijas par negadījuma vietu. Secināts arī, ka netiek precīzi fiksēts negadījuma laiks, netiek precīzi norādītas satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu numura zīmes vai saskaņotajā paziņojumā tiek fiksēts tikai piekabes reģistrācijas numurs, bet ziņu par vilcēju nav. Novērots arī, ka, aizpildot saskaņoto paziņojumu, transportlīdzekļi tiek sajaukti vietām, kā arī netiek uzrādīts kustības virziens, kādā autovadītāji ir braukuši.
Tāpat autovadītājiem ir tendence aizpildīt saskaņoto paziņojumu gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījuma fiksēšanai būtu jāizsauc policija. Piemēram, saskaņotais paziņojums tiek aizpildīts, kad avārijā ir iesaistīti vairāk nekā divi transportlīdzekļi, vai arī situācijās, kad kāds no transportlīdzekļiem nevar turpināt piedalīties ceļu satiksmē. Šādos gadījumos autovadītājiem negadījuma fiksēšanai ir jāizsauc policija, uzsver LTAB. Saskaņoto paziņojumu drīkst izmantot gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumos iesaistīti tikai divi transportlīdzekļi, avārijās nav cietuši cilvēki vai nav nodarīts bojājums trešās personas mantai (vienīgie bojājumi ir automašīnām), abi iesaistītie transportlīdzekļu vadītāji var vienoties par avārijas apstākļiem, kā arī transportlīdzekļiem nav radušies bojājumi, kuru dēļ tie nevar vai tiem aizliegts braukt.