Vēlas jaunu publisko pakalpojumu likumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi "Publisko pakalpojumu likuma" projektu, kura mērķis ir nodrošināt publisko pakalpojumu sistēmas attīstību un uzlabot to sniegšanas efektivitāti un kvalitāti.

Šis likums nodrošināšot vienotu izpratni par publiskā pakalpojuma jēdzienu, noteikšot publisko pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pamatprincipus, kā arī radīšot tiesisko pamatu vienotas pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības kārtības ieviešanai valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldībās.

Likumprojektā ir minēts samērīguma princips, kas nodrošina, ka klientam pēc iespējas tiek samazināts administratīvais slogs, nodrošinot pēc iespējas vienkāršāku pakalpojumu pieprasīšanu un saņemšanu. Tāpat ir noteikts laika ekonomijas princips un vienas pieturas aģentūras princips, kas noteic, ka darba organizācijā tiek izmantotas tādas metodes, kas ļauj klientam pieprasīt vai saņemt publiskos pakalpojumus vienuviet klātienē vai elektroniski arī tad, ja to sniegšanā ir iesaistītas vairākas iestādes.

Savukārt klusēšanas-piekrišanas princips paredz -, ja publisko pakalpojumu sniedzējs neveic normatīvajos aktos noteiktās darbības, tad uzskatāms, ka tas ir izteicis savu piekrišanu klusējot. Piemēram, ja tiek pieprasīta kāda atļauja un ja iestāde normatīvajos aktos noteiktajā termiņā neatbild, ir uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu.

Tāpat noteikts, ka iedzīvotājiem ir jāgarantē publisku pieejamību internetam, kā arī konsultatīvo atbalstu e-pakalpojumu saņemšanai.

Likumprojekts attiecas uz visiem publisko pakalpojumu turētājiem, sniedzējiem un klientiem, izņemot Saeimu, Centrālo vēlēšanu komisiju, tiesu sistēmai piederīgās personas, Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Tiesībsarga biroju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Centrālo zemes komisiju, ja vien to darbību regulējošajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Tāpat likumprojekts neattiecas uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību veikto komercdarbību.

VARAM skaidro, ka patlaban spēkā esošajos publisko pakalpojumu juridiskais ietvars ir sadrumstalots un tiesību normas, kas reglamentē publisko pakalpojumu jomu, ir izkaisītas dažādos normatīvajos aktos. Tāpēc arī valda uzskats, ka publiskie pakalpojumi ir neviendabīgi gan pēc to būtības, gan to sniegšanas standartu ziņā, jo trūkst vienotas pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības kārtības.

Latvijā

Ik gadu Latvijā ap 1000 bērnu vecāki zaudē aizgādnības tiesības, un ir grūti nodrošināt nepieciešamo audžuģimeņu skaitu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Bērnu alternatīvās aprūpes jomas vadītāja Dace Dzedone.