Pašvaldības ilgstoši pienācīgi nepilda tām likumā noteikto pienākumu un savlaicīgi neizstrādā , šodien tiesībsarga konferencē norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Runājot par individuālā preventīvā darba - uzvedības sociālās korekcijas - nozīmi bērnu tiesību aizsardzībā, Grāvere akcentēja, ka ļoti svarīgi ir to sākt savlaicīgi - jau bērnudārza vecuma bērniem. Viņa minēja, ka Latvijā ir daudz bērnu ar antisociālu uzvedību un skolās notiek vardarbība.
Tiesībsarga biroja pārstāve, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, klāstīja, ka pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērnu tiesību īstenošanu un bērniem ar uzvedības traucējumiem sniegt palīdzību, tostarp izstrādājot sociālās korekcijas programmu. Viņa gan minēja - par bērna audzināšanu primāri atbildīgi ir vecāki, bet arī pedagogiem Izglītības likuma normas paredz audzināšanas pienākumu.
Konferencē iepazīstināja arī ar biroja veiktās pašvaldības aptaujas par individuālo preventīvo darbu ar bērniem rezultātiem. Rezultāti liecina, ka 103 no 119 pašvaldībām par uzvedības sociālās korekcijas programmu izstrādāšanu atbild Sociālais dienests, bet sešās starpinstitucionāla komisija.
Vienlaikus Grāvele norādīja, ka, lai arī šāds uzdevums ir deleģēts, to neveic. Jautājumā par to, cik bērniem uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādātas 2012.gadā, atklājies, ka 14 pašvaldībās nebija izstrādāts nevienam bērnam, bet 15 - vienam, 14 - diviem. Grāvere sacīja, ka tikai divas pašvaldības, tostarp Rīga, izstrādājušas šādu programmu vairāk nekā 100 bērniem.
Savukārt attiecībā uz 2013.gadu situācija nav labāka - šogad 18 pašvaldībās nav izstrādāta neviena uzvedības korekcijas programma, bet vienam bērnam izstrādāta 13 pašvaldībās. Vislielākais skaits esot Rīgai - vairāk nekā 40 bērniem.
Tikmēr aktīvas uzvedības sociālās korekcijas programmas vienā pašvaldībā ir pat 91 bērnam, divās virs 80 bērniem, savukārt nevienas nav 17 pašvaldībās.
Lielākā daļā gadījumu par nepieciešamību izstrādāt uzvedības sociālās korekcijas programmu informējot Valsts policija, kam seko izglītības iestāde un sociālais dienests.
Grāvere arī atzīmēja, ka ievērojams skaits pašvaldību korekcijas programmas izstrādā pusaudžu vecuma bērniem, taču tas ir daudz par vēlu, jo šādā vecumā uzvedību ir grūti mainīt.
Kā riskus preventīvā darba efektivitātei pašvaldību pārstāvji galvenokārt minējuši resursu trūkumu un problēmas starpinstitūciju sadarbībā.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Ilona Kronberga vērsa uzmanību, ka antisociālie bērni nenāk tikai no trūcīgām ģimenēm, bet ir arī turīgo vecāku bērni, kuriem ģimenē nepietiekami veltīta uzmanība.
Viņasprāt, Latvijā viena no problēmām ir prevencijas sistēmas trūkums, kurā katra darbojošā iestāde redzētu savu lomu un zinātu vismaz, kā septiņās standarta situācijās jārīkojas.
Arī pētniece norādīja, ka svarīgi nodrošināt agrīnu prevenciju un jāsāk strādā jau bērnudārzā, kad ir antisociālas uzvedības pirmsākumi. Skolas vecumā varētu būt jau par vēlu. Viņa uzsvēra, ka antisociāla uzvedība var nebūt arī likumpārkāpums, bet kaitīga darbība, kam ir ilgstošas emocionālas sekas, piemēram, skolā novest skolotāju līdz raudāšanai.