Priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi pirms nākamā gada 24.maijā plānotajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām stāsies spēkā 25.janvārī un būs jāievēro līdz pat vēlēšanu dienai, informējot par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas ierobežojumiem, pastāstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Soloveja.
Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 4.oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām ilgs no 7.jūnija līdz Saeimas vēlēšanu dienai, to ieskaitot.
Soloveja pavēstīja, ka vismaz pirms EP vēlēšanām nekādu būtisku izmaiņu priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumos, ko regulē Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums un Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, nebūs. Izmaiņas, iespējams, būs gaidāmas pirms Saeimas vēlēšanām.
Preses izdevumiem un reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā ir pienākums līdz 27.decembrim nosūtīt KNAB noteiktos EP priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus, ieskaitot plānotās atlaides un to piemērošanas kritērijus. Savukārt elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem minētie izcenojumi bija jānosūta Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Šie izcenojumi pēc to publiskošanas nav grozāmi. Uz Saeimas vēlēšanām ir iespējams iesniegt citus izcenojumus, un tie tiks pieņemti līdz 18.maijam.
Savukārt tie mediji, kas tiek reģistrēti pēc izcenojumu iesniegšanas datuma, nav tiesīgi šādas reklāmas publicēt. Tiesa gan, tiem pastāv iespēja vērsties KNAB ar lūgumu katru konkrēto gadījumu izvērtēt.
Aģitācijas veicējiem vai to pilnvarotajām personām līgumi par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu jāslēdz tieši un nepastarpināti tikai ar reklāmas pakalpojumu sniedzēju. Gan aģitācijas veicējiem, gan personām, kuras vienojušās ar aģitācijas veicēju par aģitācijas materiālu izvietošanu televīzijas un radio programmās, preses izdevumos, internetā un publiskās vietās, ir pienākums nosūtīt KNAB paziņojumu par paredzamo priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu. Pie paziņojumiem jeb sludinājumiem obligāti norādāms apmaksātājs.
Vēlēšanu dienā, kā arī dienu pirms vēlēšanu dienas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošana elektroniskā plašsaziņas līdzekļa radio programmās un raidījumos, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, preses izdevumos, internetā un valsts un atvasinātu publisku personu institūcijās un kapitālsabiedrībās, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, ir aizliegta. Tāpat pastāv aizliegums izvietot priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā 30 dienas pirms vēlēšanām un vēlēšanu dienā, kā arī aizliegums izmantot administratīvos resursus.
Soloveja aģentūrai LETA pastāstīja, ka KNAB vēl nav aprēķinājis finanšu limitu, kas paredzēts vienas partijas tēriņiem visas kampaņas laikā, bet tas tiks aprēķināts nākamā gada sākumā. Tā apmērs pirms EP vēlēšanām visām partijām, kuras iesniegs savus deputātu kandidātu sarakstus, būs vienāds un attieksies uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu televīzijā, radio, presē, internetā, telpās un publiskās vietās, kā arī uz labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un veicot dāvinājumus jeb ziedojumus.
Vienai nesaistītajai personai jeb personai, kas aģitē savā vārdā un kas nav saistīta ar partiju un konkrēto kandidātu, limits ir 3 375 lati jeb 4 800 eiro, kas atbilst 15 minimālajām mēnešalgām. Tas attieksies gan uz priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu, gan labdarības pasākumu finansēšanu, sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un veicot dāvinājumus jeb ziedojumus, gan pasta pakalpojumu izmantošanu. Par vienu deputātu kandidātu var aģitēt vairākas šādas personas.
Ja limits tiek pārsniegts, tad KNAB ir tiesības aģitāciju pārtraukt. Kā norādīja Soloveja, limita ievērošana ir aģitācijas veicēja, nevis medija vai reklāmas aģentūras atbildība. Tomēr gadījumā, ja KNAB redz, ka limits drīz tiks sasniegts, KNAB par to brīdina partijas vai trešās personas.
"Saglabājas bažas, ka pirms vēlēšanām gaidāma "jaunrade", respektīvi, dažādi mēģinājumi neievērot likumu," norādīja Soloveja. Piemēram, priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegts apmaksāt, izmantojot ārvalstu finansējumu, tostarp arī Eiropas Savienības finansējumu. EP priekšvēlēšanu aģitācijas periodā tieši te varētu būt vislielākās problēmas, jo deputāti drīkst reklamēt sevi kā EP pārstāvji, taču nereti šīs informatīvās kampaņas izvēršas par aģitācijas kampaņām. Viņa minēja, ka tāds gadījums jau bijis 2005.gadā.
Tāpat nenoregulēts ir jautājums par aģitāciju interneta vidē. Piemēram, sociālie tīkli ir vieta, kur var informāciju ievietot bez maksas. To nevar definēt kā aģitāciju, bet tanī pat laikā tā ir vide, kur popularizēt konkrētas partijas vai personības.
Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā reģionālajos medijos varētu būt aktuāls jautājums par deputātu kandidātu vizīšu atspoguļošanu un analītisko rakstu veidošanu. Soloveja bilda, ka, veidojot analītiskos rakstus, vēlams piedomāt pie ievaddaļas, lai lasītājiem uzreiz kļūtu skaidrs, ka tas ir redakcijas gatavots materiāls. Tāpat vēlams formulēt kritērijus, pēc kādiem raksti tiks veidoti un pēc kādiem tiks izvēlētas politiskās partijas un to pārstāvji. "Ja kādu politisko spēku aktīvi kritizē, bet par otru raksta tikai labu, tas pievērš gan iedzīvotāju, gan KNAB uzmanību," sacīja Soloveja.
KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja bilda, ka, rakstot par deputātu kandidātu vizītēm reģionos, vēlams norobežoties no personas saistības ar gaidāmajām vēlēšanām, neminēt politisko pārstāvniecību, bet minēt, kādus amatus šī persona ir ieņēmusi, ko labu paveikusi un kādus darbus nav izdarījusi.