Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca pašlaik piedzīvo savu vērienīgāko rekonstrukciju. Konkrētam mērķim ir piešķirts ERAF finansējums, bet draudze daudzus citus darbus veic par saviem līdzekļiem.
To naudu, kuru cilvēki saziedo, tūdaļ liek lietā, jo būvniecības darbu izpildes termiņš ERAF projekta ietvaros ir šā gada 22. decembris.
Tāpēc arī draudze steidzas padarīt papildu neatliekamos remontdarbus, lai baznīcas atjaunošana notiktu vienlaikus un saskaņoti. Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas prāvests Andris Kravalis saka – draudze nesēž, rokas klēpī salikusi, pašu cilvēki arī strādā līdz vēlam vakaram, tomēr remonta pabeigšanai līdzekļu vēl pietrūkst. Turklāt dievnams nav slēgts, pirms katra dievkalpojuma tiek notrausti vien remonta putekļi. «Tas cilvēkus motivē, viņi redz, kas ir izdarīts,» spriež prāvests.
Par Eiropas...
Par ERAF naudu Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija drīkst veikt konkrētus darbus: baznīcas iekštelpu un ēku kompleksa kultūrvēsturisko izpēti, inventarizāciju un konservāciju, baznīcas fasāžu renovāciju un restaurāciju, jumta un grīdas segumu nomaiņu. Prāvests teic – ja reiz tik vērienīgi darbi ir sākti un tik liela nauda – 163 682,04 lati – piešķirta, tad nebūtu prāta darbs dievnama sakārtošanu pamest pusratā. Ja jau darīt, tad līdz galam. Turklāt Eiropas nauda kā kultūrvēsturiskām ēkām ir piešķirta vien trim Latvijas dievnamiem, kuri ir unikālas un nozīmīgas būves Latvijas vēstures un kultūras telpā.
...un draudzes naudu
Kūrijas līdzfinansējums ir 163 747,52 lati, bet visi pārējie darbi – un to netrūkst – jāpaveic par draudzes līdzekļiem. Prāvests Andris Kravalis skaidro, ka bez remontdarbiem nevarēja iztikt, jo ēka ir kritiskā tehniskā stāvoklī. Pēdējo reizi remonts Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā notika no 1924. līdz 1939. gadam. Lai pētītu torņa stabilitāti, tagad veica urbumus 18 metru dziļumā, bet lielās plaisas ēkas sienās ir labi saskatāmas tāpat.
Draudze pilnībā finansē papildu darbus baznīcas iekštelpās: apkures sistēmas un elektroapgādes rekonstrukciju, kā arī dievnama torņa seguma nomaiņu. Nav lietderīgi atstāt iepriekšējo apkures sistēmu, jo tā ir novecojusi – ierīkota pirms pusgadsimta. Dievnama tornim nu ir kapara segums, tas kalpos ilgi, nebūs katru gadu jārāpjas tornī kaut ko pielabot, piekrāsot un pieķibināt. Izturīga būs arī ieklātā akmens flīžu grīda. Mūsdienās arī baznīcai vajadzīgas tādas elektroinstalācijas, lai svēto Misi varētu pārraidīt internetā vai mūziķiem – nodrošināt kvalitatīvu skaņu pārraidi.
Nauda būtu nepieciešama gleznu restaurācijai. Baznīcas altārdaļā ir saglabātas latviešu pēckara mākslinieka, par nenovērtēto ģēniju dēvētā Georga Šēnberga gleznas. Draudze ir vērsusies Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, bet līdz šim nav bijusi iespēja saņemt nepieciešamo finansējumu.
Noslēptā vēsture
Svētās Marijas Magdalēnas baznīcas vēsture ir gandrīz tikpat sena kā Rīgai. Koka baznīca tagadējā vecpilsētā uzbūvēta ap 1260. gadu Rīgas arhibīskapa Alberta II laikā. Tā bijusi cisterciešu ordeņa sieviešu klostera baznīca. Reformācijas laikā Sv. Marijas Magdalēnas klosteris bija vienīgais katoļu dievnams pilsētā. Prāvests Andris atgādina, ka cisterciešiem varam pateikties par to, ka viņi Livonijā iemācīja būvēt dzirnavas.
Kad būvēja Rīgas pili, strādniekus pabaroja klostera māsas. Vēlāk dievnamā iekārtojās padomju armijas daļas un kriminālekspertīzes laboratorija un gribēja ierīkot skaņu plašu fabriku. Bet pagrabā bija šautuve, un eksperti tur esot mēģinājuši atmūķēt seifus. An-dris Kravalis uzsver, ka šī ir vienīgā baznīca Rīgā, kur dievkalpojumi tiek svinēti latgaliešu valodā, te notiek 300–400 kristību un 60–70 laulību gadā. Prāvests piebilst, ka šis ir aktīvs dievnams, saistība ar garīgo dzīvi tam bijusi vienmēr, un visos laikos draudze to spējusi nosargāt no dažādu varu tīkojumiem. «Vienmēr dievnams bijis garīga, stratēģiska ticības apliecinājuma vieta,» viņš saka.
Līdz 21. gadsimtam baznīcas ēka netika detalizēti pētīta, bet 2006. gadā tika atklāti viduslaiku gleznojumi. Pērn – atraktas 18. gadsimta kapenes un uzieta 17. gadsimtā gatavota apsildes ierīce. Uzieta arī kapa plāksne no 18. gadsimta vidus. Tā veidota kādai 19 gadus vecai kņazienei. Arheoloģiskie pētījumi atklājuši gan kapenes, gan skeletu fragmentus, gan viduslaiku gleznojumus. Vecākās vēstures liecības ir divas sienas no 15. gadsimta klostera baznīcas.
***
UZZIŅAI
• Kopējās projekta izmaksas ir 327 429,56 lati, no kuriem ERAF finansējums veido 163 682,04 latus jeb 49,99% un pašu līdzfinansējums ir 163 747,52 lati jeb 50,01%.
• Konts ziedojumiem
Rīgas Metropolijas Romas
katoļu kūrija,
reģ. nr. 90000106677,
banka: AS SEB BANKA,
kods: UNLALV2X,
konts: LV23UNLA0050019592982,
norādīt: Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas atjaunošanai.
• Kūrijai piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, tāpēc uzņēmumam, kas ziedo, tiek piešķirts UIN atvieglojums 85% apmērā no ziedotās summas.