Rīgas pils bēniņos atradusies kūdra
Rīgas pils ugunsgrēks atbalsojas nu jau vairākās ekspertīzēs. Vasarā neatkarīgos ekspertus no Anglijas bija uzaicinājuši būvnieki un viena no apdrošināšanas kompānijām, bet vakar ar saviem secinājumiem iepazīstināja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātā ekspertīžu biroja eksperti.
Vēl šomēnes, cerams, ar savu ekspertīžu rezultātiem klajā nāks arī Valsts policija un apdrošinātāji.
VNĪ uzaicinātie eksperti no Igaunijas ekspertīžu biroja H-ekspertiis paziņoja, ka ugunsgrēks pilī izcēlies no atklātas uguns avota būvdarbu zonā. Viens no viņiem – Jans Aija – izstāstīja, ka 20. jūnijā, ugunsgrēka dienā, uz jumta strādājuši celtnieki. Zināms, ka bēniņos, kur degšana sākusies, darbojies viens strādnieks. J. Aija pieļāva, ka ugunsgrēks varēja rasties, piemēram, no abrazīvā diska mestas dzirksteles, izsmēķa vai jebkura cita atklātas uguns avota. Eksperti arī noteikuši precīzu vietu, kurā sāka plosīties liesmas, – Pils laukuma pusē, ēkas bēniņos, kāpņu telpas dienvidrietumu sienā.
Zem ugunsgrēka epicentra atrodas Svētku zāle, kur uziets izlietots ugunsdzēšamais aparāts. Iespējams, uguns tikusi dzēsta, bet nenodzēsta līdz galam. Tas gan ir pieļāvums, jo pierādīt nevarot. Igauņu eksperti uzskata, ka bēniņos esošā kūdra ilgi gruzdējuši, varbūt pat piecas stundas, un tikai pēc tam uzliesmojusi. Jāatgādina, ka viena no Anglijas ekspertu pieļautajām versijām bija lidojošās ķīniešu laternas izraisīta ugunsnelaime, bet būvnieku vainu notikušajā viņi nepieļāva.
J. Aija vakar žurnālistiem izsmeļoši stāstīja, kā vākti pierādījumi, tajā skaitā viņi sazinājušies arī ar internetā ievietotā ugunsgrēka filmētāju, lai precizētu laiku, kad pamanīti dūmi, kad – liesmas.
VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane uzsvēra, ka Igaunijas ekspertu uzdevums bija noskaidrot uguns izcelšanās vietu, apstākļus un cēloņus, lai SIA LBS-Konsultants varētu aprēķināt pilij nodarītos zaudējumus un izmaksas ugunsgrēka seku likvidēšanai. Tie ir 4,3 miljoni latu. «Mēs nemeklējam vainīgo, bet mums jārīkojas saskaņā ar savu informāciju, lai pils ēku iespējami ātrāk pabeigtu,» paskaidroja B. Strautmane. Vainīgo noskaidrošana un meklēšana ir Valsts policijas kompetence.
VNĪ arī neslēpj, ka būvniekam – pilnsabiedrībai SBRE par saviem līdzekļiem vajadzēs novērst ugunsgrēka radītās sekas. Ja būvnieks tam nepiekritīs un varētu sākties tiesu darbi, VNĪ ir gatava tiesāties, apliecināja B. Strautmane. Par zaudējumu atlīdzināšanu VNĪ pieteikumus iesniedza arī abām apdrošināšanas kompānijām. Būvniekam un būvuzraugam ir pieprasīts no pils rekonstrukcijas darbiem atstādināt visas par ugunsdrošību un būvniecības darbu veikšanu atbildīgās amatpersonas, kuras strādāja ugunsgrēka izcelšanās laikā.
Tehniskais projekts ir pārstrādāts, bet, kamēr tas nav apstiprināts Rīgas pilsētas būvvaldē, B. Strautmane atturējās prognozēt, kad varētu sākties pastāvīgā jumta izbūve.