Cilvēku, ja viņš trīs gadus nebūs apmeklējis savu ģimenes ārstu, neviens nesodīs, Neatkarīgajai apliecina Veselības ministrijā (VM). Arī no ģimenes ārstu pacienta saraksta viņu neizslēgs, taču ģimenes ārsts par šādu pacientu naudu nesaņems.
Skaļas iebildes saņēmusi kārtējā veselības nozares vadības ideja – ar likumu noteikt, ka ģimenes ārsts apmeklējams ne retāk kā reizi trijos gados. Ģimenes ārsti pret šādu ideju protestē, norādot, ka cilvēka tiesības ir iet pie ārsta tik bieži, cik viņš vēlas, un ne ar kādu likumu to nevar piespiest izdarīt, un vai vajag? Veselības ministrija ir pārliecināta, ka vajag, jo sabiedrības veselības rādītāji ir tik slikti, ka jāizmanto visas iespējas mudināt cilvēkus pēc iespējas laikus vērsties pie ārsta, kamēr vēl nekas nekaiš.
Tiesa, šo jauno ideju realizācijai pagaidām papildu nauda nav plānota – ģimenes ārsti saņemot finansējumu par katru pacientu, taču diemžēl «aizkrāsnē» paliek aktuāls jautājums – cik būtiski šos iedzīvotāju veselības rādītājus ietekmē kopējais katastrofāli zemais finansējums veselības aprūpei, vai arī tad, ja ģimenes ārsts tiek apmeklēts regulāri, cilvēkiem laikus ir pieejami valsts apmaksāti pakalpojumi.
Savu ģimenes ārstu trīs un vairāk gadus nav apmeklējuši vidēji 18,6 procenti ārsta praksē reģistrēto pacientu. VM rosinājusi veikt grozījumus, kas paredzētu lielāku ģimenes ārsta iesaisti, apzinot reģistrētos pacientus, kuri ilgstoši nav vērsušies pēc palīdzības vai nav veikuši profilaktiskās veselības pārbaudes. Ja ģimenes ārsta praksē pierakstītais pacients vismaz reizi trijos gados nebūs apmeklējis savu ģimenes ārstu, valstij būtu tiesības maksājumu par konkrēto pacientu nemaksāt. Pacients netiks izslēgts no ģimenes ārsta saraksta.
«Pacients paliktu reģistrēts pie ģimenes ārsta un nekādi netiktu sodīts,» Neatkarīgajai saka VM Primārās aprūpes nodaļas vadītāja Marika Petroviča. Citādi būtu ar ģimenes ārstu, kuram par šo pacientu vairs nemaksātu naudu. Pacients jebkurā brīdī varētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, un tad ārsts atsāktu saņemt par viņu finansējumu. «Ja pacients neiet pie ārsta un to nav darījis vismaz trīs gadus, mēs pieņemam, ka ģimenes ārsts viņam nenodrošina veselības aprūpi,» skaidro M. Petroviča. «Sabiedrības veselības rādītāji ir gana nopietni – cilvēki novēloti vēršas pie ārsta, bet ģimenes ārsts ir pieejamākais speciālists un, jāsaka, unikāls, jo var satikt cilvēkus, kad vēl viņiem nekas nekaiš, un var novērtēt veselības riskus, kuru dēļ nākotnē var izveidoties saslimšanas.» Kā cilvēku piespiest vērsties pie ģimenes ārsta? «Piespiest nevar, bet var veidot sadarbību, uzrunāt viņu, un, ja jautājat, kāpēc cilvēkam, kuram nav nekādu sūdzību par veselību, jāiet pie ārsta, atbilde ir: lai novērtētu veselības stāvokli un novērstu iespējamos draudus veselībai,» saka speciāliste. Viņa apliecina, ka tieši šai idejai papildu nauda nav paredzēta, bet tiek gatavots Primārās veselības aprūpes attīstības plāns, meklējot finansējumu.
Ģimenes ārsti iebilst pret šādu ideju, pirmkārt, pret to, ka no ģimenes ārsta pacientu saraksta tiktu izslēgta persona, kura nebūtu apmeklējusi ģimenes ārstu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis norāda: ģimenes ārsta apmeklējums nav vienīgais palīdzības sniegšanas veids, jo pacients, kurš jūtas labi, var ar ģimenes ārstu sazināties un saņemt padomus ar veselību saistītos jautājumos pa tālruni vai e-pastu. Ģimenes ārsti arī skaidro, ka kapitācija kā apmaksas veids ir maksājums par personu, nevis par sniegto pakalpojumu. Kapitācijas modeļa būtība ir «veselais maksā par slimo», un tā ir solidaritāte pacientu starpā. Tā kā finansējums ģimenes ārstiem ir samazinājies kopš 2009. gada, jaunā ideja izskatās pēc ģimenes ārstu prakšu finansējuma samazināšanas, kā rezultātā cietīs pārējo pacientu veselības aprūpe.