Pēc Zolitūdes traģēdijas bieži jautā – vai katastrofa būtu notikusi, ja savulaik netiktu likvidēta Valsts būvinspekcija? Politiskā elite apgalvo, ka inspekcijas saglabāšana neko nebūtu mainījusi, jo šī iestāde neesot veikusi objektu pārbaudi «uz vietas». Tikmēr likvidētās inspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons atklāj pretējo, t. i., kontrole tika veikta, galvenokārt fiziski apmeklējot būvlaukumus.
Aizbildinoties ar taupības režīmu, Ekonomikas ministrija Vienotības pārstāvja Arta Kampara vadībā 2009. gadā izlēma likvidēt Valsts būvinspekciju (VB), kas pēc traģēdijas tiek saukta par pēdējo bastionu nekvalitatīvu būvdarbu konstatēšanā. Likvidētā inspekcija bija tā, kas skrupulozi pārbaudīja skolu, bērnudārzu, veikalu jaunbūves, t. i., visus – gan privātos, gan valsts – sabiedriski nozīmīgos objektus, kas domāti 100 un vairāk cilvēku uzņemšanai. Gan demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis, gan pats A. Kampars jau vairākkārt ir paguvuši apliecināt, ka toreiz pieņemtais lēmums nav bijis fatāls, jo būvinspekcija neesot veikusi fiziskas pārbaudes «uz vietas». Tikmēr tā brīža būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons stingri apgalvo pretējo. Sarunā ar Neatkarīgo L. Jākobsons uzsver: «Kategoriski neizprotu, kā var apgalvot, ka inspekcija neapmeklēja objektus? Savas funkcijas varējām īstenot galvenokārt, fiziski apskatot objektus!»
Kādreizējais VB vadītājs atklāj, ka 2008. gadā, kas bija pēdējais Valsts būvinspekcijas darbības gads, veiktas pārbaudes 2000 līdz 2500 objektos. 142 gadījumos atklāts, ka projektiem nav veikta obligāti paredzētā būvekspertīze. Vēl 691 gadījumā atklāti pārkāpumi arhitektūras plānošanas uzdevumos, savukārt 2300 gadījumos būvinspekcijai nebija iespēju praksē pārliecināties par to, kādas tieši konstrukcijas objektā ir iebūvētas. Vistraģiskāk, pēc L. Jākobsona domām, ir tas, ka pašvaldības tikai viena gada laikā pieņēma ekspluatācijā 504 objektus, par kuriem dažādas institūcijas bija sniegušas negatīvus atzinumus. «Jums skaidri norāda, ka būvi nevar pieņemt, kamēr nav izdarīts tas un tas, taču objekts tik un tā tiek pieņemts, jo spiež gan pašvaldība, gan pasūtītājs. Skaidrs – lai objektu nodotu pirms kaut kādiem svētkiem, kad rodas lielāka peļņa,» ierasto praksi skaidro eksperts, uzsverot, ka visi šaubīgie objekti pašlaik ir ekspluatācijā un tajos pārvietojas cilvēki. VB kādreizējais vadītājs sarunā ar Neatkarīgo arī papildina – viens no galvenajiem inspekcijas pienākumiem ir bijusi arī negodprātīgu valsts un pašvaldības amatpersonu kontrole un to lēmumu pārbaude, kas raisa aizdomas par sadziedāšanos ar būvniekiem. «Tiek teikts, ka, likvidējot Valsts būvinspekciju, neviena no mūsu funkcijām netika zaudēta, jo visus pienākumus pārņēma pašvaldību būvvaldes. Vai tad sanāk, ka viņi kontrolēja paši sevi?» sarūgtinājumu neslēpj L. Jākobsons, norādot uz kādu raksturojošu lielumu. Proti, tikai viena gada laikā būvinspekcija 71 reizi sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu amatpersonām par viņu pienākumu nepildīšanu.
Savukārt 2009. gada notikumus L. Jākobsons joprojām atceras ar neizpratni. Sākoties taupības režīmam, VB vadītājs ar ministru A. Kamparu esot ticies tikai vienu reizi. «Apzinoties situāciju, piedāvāju aprēķinus, kā jūtami samazināt Valsts būvinspekcijas izdevumus. Taču mani piedāvājumi netika uzklausīti. Jau pēc dažām dienām no avīzēm uzzināju, ka ministrijai ir ideja inspekciju likvidēt. Kad lūdzu paskaidrojumus, saņēmu īsu atbildi, ka ir pieņemts šāds politisks lēmums,» atceras L. Jākobsons.