Prezidents sveic akadēmiķi Stradiņu viņa jubilejai veltītā konferencē

Šodien Mazajā ģildē notika akadēmiskā konference "Zinātnes un kultūras mijiedarbība Latvijā un pasaulē", kas veltīta akadēmiķa Jāņa Stradiņa 80 gadu jubilejai.

Konferencē uzrunu teica Valsts prezidents Andris Bērziņš, sveicot akadēmiķi Jāni Stradiņu 80.dzimšanas dienā

"Šī ir īpaša diena mums visiem, jo šodien tiek godināts ļoti īpašs cilvēks, īpašs Latvijai un saviem laika biedriem, Jānis Stradiņš – inteliģenta, erudīta un dziļi cilvēcīga personība. Nav daudz pasaulē tādu cilvēku, kuru vārdos un domās ar patiesu interesi ieklausās ikviens, jo tajos vienmēr ir vērtīgas atklāsmes, domu graudi un secinājumi. Latvijai ir šāds cilvēks – akadēmiķis Jānis Stradiņš. Cienījamo akadēmiķi vienmēr esmu uzskatījis par savu netiešo skolotāju, jo viņa domu un ideju apvāršņi ir bezgalīgi, ar tiem viņš nenogurstoši un dāsni dalās. Esmu pārliecināts, ka Latvijas izcilais prāts Jānis Stradiņš ir iedvesmas avots un paraugs daudziem jo daudziem cilvēkiem gan mūsu zemē, gan ārpus tās.

Visu savu mūžu Jānis Stradiņš ir nesavtīgi darbojies Latvijas valsts un sabiedrības labā, savu vārdu zelta burtiem ierakstot mūsu valsts vēstures lappusēs.

Neskaitāmas zinātniskas publikācijas, raksti, monogrāfijas par zinātņu vēsturi, līdzdalība daudzos starptautiskos kongresos un simpozijos – tas viss pelnīti Jāni Stradiņu padarījis par Latvijas zinātnes simbolu. Viņa veikums sniedzas tālu ārpus Latvijas zinātnes ietvariem, jo akadēmiķis Stradiņš ir ieguldījis lielas pūles arī valsts kultūrvēsturiskā mantojuma izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī kultūrvides veidošanā Latvijā. Izcila Tēvijas mīlestība, latviskās pašapziņas veidošana un nenogurstošs sabiedriskais darbs spilgti raksturo Jāni Stradiņu. Akadēmiķi zinām arī kā vienu no Trešās Atmodas garīgajiem iedvesmotājiem, kuram pieder sevišķi nopelni Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, " uzrunājot konferences dalībniekus un jubilāru teica prezidents.

Konferencē priekšlasījumu "Vai Latvijai ir nepieciešama zinātne?" sniedza akadēmiķis Stradiņš.

"Zinātnei jābūt savītai arī ar kultūru, unikālo nacionālās kultūras mantojumu, pasaules kultūras mantojumu un moderno tendenču recepciju Latvijā, to iedzīvināšanu sabiedrībā. Zinātnes un kultūras tradīcijas, mantojums ir jāapzina, jāsaglabā un jāieved sabiedrības apziņā, taču nākotne pieder jaunajiem un jaunajam, pat ja tas šķiet dīvains," uzsvēra Stradiņš.

Akadēmiķis, ķīmiķis un zinātnes vēsturnieks Stradiņš ir Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas dibinātājs, bijušais Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" vadītājs un daudzu Latvijas zinātnei veltītu pētījumu autors. 1995.gadā viņam piešķirts valsts augstākais apbalvojums - Triju Zvaigžņu ordenis.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš runāja par tēmu "Nacionālās universitātes loma mazā valstī", savukārt Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis lasīja referātu "Muzeju veidošanās Eiropā un Latvijā kā apgaismības laikmeta zīme", Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs  savā runā skāra tēmu "Akadēmiskā misija naudas mākslā".

Konferenci organizēja Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte un Latvijas Inovatoru apvienība.