Latvijas ķīmijterapeitiem ir kauns tikties ar saviem kolēģiem ārstu kongresos un semināros ārvalstīs, jo nevaram būt līdzvērtīgi sarunu partneri.
Kamēr Latvijas vēža slimnieki vēl tikai gaida un cer uz iespējām ārstēties ar pirmās paaudzes jauniem medikamentiem, citas valstis terapijā izmanto jau otrās un trešās paaudzes jaunākās zāles, kas nodrošina daudz labākus ārstēšanas rezultātus un pagarina pacientu dzīves ilgumu, uzsver Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.
Onkoloģijas jomā strādājošie mediķi norāda, ka Latvija onkoloģisko pacientu nodrošinājumā ar jaunākās paaudzes medikamentiem, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir noslīdējusi zem jebkuriem pieļaujamajiem standartiem un tagad atpaliek ne tikai no pārtikušajām valstīm, bet pat tādām valstīm kā Bulgārija, Rumānija un citām Austrumeiropas valstīm. «Arī uz Igaunijas un Lietuvas fona esam kā tādi nabaga bārenīši, jo Latvijas kompensējamo medikamentu sistēma praktiski neparedz jaunās paaudzes medikamentu apmaksu onkoloģiskajiem slimniekiem,» saka G. Purkalne.
Ārste raksturo situāciju, kāpēc pacientiem ir nepieciešami jaunākās paaudzes medikamenti. Latvijā ir vairāki simti onkoloģijas pacientu, kuriem dzīves ilguma pagarināšanai un dzīves kvalitātes saglabāšanai ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt jaunākās paaudzes medikamentus, ko patlaban izmanto vairākums Eiropas valstu. Šie medikamenti ir mazāk toksiski, labāk panesami un uzlabo ārstēšanas rezultātus. «Piemēram, krūts vēža pacientes ar metastāzēm, lietojot inovatīvos medikamentus, var pagarināt dzīves ilgumu par vairākiem gadiem un dzīvot aktīvu, kvalitatīvu dzīvi – turpināt darbu, maksāt valstij nodokļus, audzināt bērnus,» stāsta G. Purkalne. Par standartu vairākumā Eiropas valstu kļuvis jaunās paaudzes medikamentu efektīvs pielietojums, jo tas ļauj vēzi uzlūkot kā hronisku slimību, ar kuru pacients var sadzīvot, nevis fatālu saslimšanu. Taču šie medikamenti ir dārgi, pacienti paši tos apmaksāt nespēj, bet valsts kompensējamo medikamentu sistēmā Latvijā šīs zāles joprojām netiek iekļautas. «Mums nav skaidrs kompensējamo medikamentu saraksta veidošanas princips – tas ir tuvredzīgs un nav ņemti vērā izmaksu efektivitātes aprēķini ilgtermiņā,» viedoklī vienoti ir onkologi ķīmijterapeiti.
Lai risinātu situāciju, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija iesniegusi priekšlikumus tiesībsarga izveidotajai Konsultatīvajai padomei, kas vērtēs valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību normatīvajiem aktiem. Mediķi rosina minimālo aprūpes līmeni onkoloģijas pacientiem Latvijā noteikt atbilstoši vidējam Eiropas valstu līmenim.
***
Tiesībsargs vērtēs veselības nozari
Tiesībsarga Konsultatīvā padome izveidota, lai izvērtētu faktisko situāciju veselības aprūpes jomā Latvijā – valsts garantētās medicīniskās palīdzības minimuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 111. pantam, Starptautiskā pakta par sociālajām, ekonomiskajām un kultūras tiesībām 12. pantam, kas noteic, ka šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni, Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai un starptautiskajos tiesību aktos noteiktajam