Ārlietu ministrija (ĀM), izvērtējot Namībijas izteikto atrunu Starptautiskajai konvencijai par cīņu pret terorisma finansēšanu un konsultējoties ar iestādēm, kas atbildīgas par konvencijas ieviešanu, konstatēja atrunas neatbilstību konvencijas būtībai un mērķim un iesniedza protesta deklarāciju.
2012.gada 18.oktobrī Namībija ratificēja Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu. Ratificējot konvenciju, Namībija izteica arī atrunu. ĀM, konstatējot atrunas neatbilstību konvencijas būtībai un mērķim, šī gada oktobrī iesniedza ANO Ģenerālsekretāram protesta deklarāciju pret Namībijas atrunas stāšanos spēkā savstarpējās attiecībās.
Kā sacīts ĀM informatīvajā ziņojumā, Vīnes Konvencija nosaka, ka valstis, pievienojoties līgumam, var veikt atrunas, ja tās atbilst līguma būtībai un mērķim. Savukārt izteikt iebildumus pret citas valsts atrunu var 12 mēnešu laikā no atrunas izteikšanas brīža.
Konvencijas mērķis ir nodrošināt mieru visā pasaulē, novēršot terorisma draudus. Ņemot vērā, ka teroristiskas aktivitātes nav iespējams veikt bez adekvāta finansējuma, ANO Ģenerālā asambleja pieņēma vairākas rezolūcijas, kurās atzīmēta terorisma finansēšanas nepieļaujamība, aicinot valstis noteikt sodus par tā finansēšanu. Lai novērstu teroristu uzbrukumus, tika izstrādāta šī konvencija, kas juridiski saistošā formā noteica tās dalībvalstu pienākumu vērsties pret terorisma finansēšanu.
Konvencijas mērķis ir novērst un sodīt terorisma finansēšanu, taču starptautiskā līmenī nav bijis iespējams vienoties par vienotu terorisma definīciju, lai piemērotu konvenciju. Tāpēc bija nepieciešams vienoties par kopēju to nodarījumu definīciju, kuru finansēšana būtu sodāma.
Namībija savā atrunā norāda, ka tā uzskata, ka jebkuras militāras darbības, kas veiktas, pamatojoties uz cīņu ar ārvalstu ietekmi, nevar tikt uzskatītas par teroristiskām darbībām šīs konvencijas izpratnē.
Šī konvencija neietekmē valstu vai personu starptautiskās humanitārās tiesības veikt bruņotu pretošanos militāra konflikta gadījumā - tā satur precīzu norādi, ka persona ir pastrādājusi noziegumu, ja tā veic konvencijā minētās darbības prettiesiski. Līdz ar to tiesiska bruņota cīņa pret citām valstīm nav šīs konvencijas regulācijas objekts.
Eiropas Savienības (ES) Padomes Starptautisko publisko tiesību darba grupā Austrija, Beļģija, Grieķija, Francija, Īrija, Polija, Nīderlande Somija, Vācija un Zviedrija pauda nostāju, ka šīs atruna nav atbilstoša konvencijas būtībai un mērķim, līdz ar to pret tās spēkā stāšanos ir nepieciešams iesniegt protestu. Patlaban pret šīs atrunas stāšanos spēkā protestus ir iesniegušas daudzas ES dalībvalstis.
Ja Latvija izteiks iebildumus pret norādīto Namībijas atrunu, tiks uzskatīts, ka šis jautājums savstarpējās attiecības netiek regulēts ar šīs konvencijas noteikumiem. Starptautisko publisko līgumtiesību praksē ir bijuši gadījumi, kad valstis atsauc savas izteiktās atrunas, ja vairums valstu uzskata, ka šī atruna ir pretrunā ar līguma mērķi un būtību.
Neskatoties uz to, ka iesniegta protesta deklarācija, ĀM ir norādījusi ANO ģenerālsekretāram, ka uzskata par nepieciešamu, lai konvencija stātos spēkā starp Latviju un Namībiju.