Bijusī Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence pēc informācijas saņemšanas no tieslietu ministra Jāņa Bordāna par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bažām vērsusies Ģenerālprokuratūrā.
wwwwwwwwwwwwStrence aģentūrai LETA norādīja, ka fakti, uz kuriem norādījis Bordāns, prasa nekavējošas darbības. "Kā es sapratu, KNAB kompetence ir beigusies, tāpēc uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina tālāk un to nevar atstāt bez ievērības," norādīja apgabaltiesas tiesnese.
Plašāk par KNAB darbībām viņai gan nekas nav zināms un viņai nekas netika pateikts, atsaucoties uz to, ka informācija ir klasificēta, tātad nav pieejama. Strence skaidroja, ka ministrs esot norādījis uz pārkāpumiem, kas ir sistēmiski, proti, nav runa par vienu gadījumu. Tomēr tiesnese uzsvēra, ka attiecībā uz spriedumu noturības rādītājiem Rīgas apgabaltiesa ir pirmajā vietā valstī, paskaidrojot, ka nelikumību konstatēšana nebūtu palikusi bez sekām.
Jau ziņots, ka kandidātu vērtēšanas komisija par labākajiem kandidātiem Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amata konkursā atzinusi pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju Daigu Vilsoni un Strenci, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.
Uz atkārtoto konkursu bija pieteikušies Vilsone, Strence un Juris Stukāns, kurš ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis. Vilsone pieteikšanās brīdī bija apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, bet no šodienas kļuvusi par tiesas vadītāja pienākumu izpildītāju.
Demisionējošās valdības tieslietu ministrs Bordāns pieņēmis lēmumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju iecelt Vilsoni, jo viņa rīcībā esot nonākusi KNAB vēstule, kurā norādīts uz tādām darbībām tiesas spriešanā Strences vadītajā apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. KNAB vēstulē norādīts, ka minētās darbības notikušas un notiek Strences kā apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā. Turklāt KNAB vērsis tieslietu ministra uzmanību uz to, ka tādējādi tiek apdraudēta ne tikai minētās tiesas, bet visas tiesu sistēmas reputācija kopumā, kā arī uzņēmējdarbības vides drošība Latvijā. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tieslietu ministrs atcēlis lēmumu, ar kuru Strence iepriekš tikusi nozīmēta par apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
KNAB pārstāve Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka KNAB atbildīgā amatpersona pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūtīja zināšanai tieslietu ministram iestādes rīcībā esošo informāciju. Plašākus komentārus KNAB nesniedz.
Strence Latvijas Televīzijai stāstīja, ka decembra sākumā tikusies ar Bordānu, kurš esot izteicies, ka tieši viņa uzvarējusi konkursā par tiesas vadītāja amatu. Savukārt Bordāns uzsvēris, ka Strence ir viena no divām kandidātēm, bet līdz ar saņemto informāciju viņas iespējas atkal nokļūt Rīgas apgabaltiesas vadītājas krēslā būtiski samazinājušās.
Viens konkurss šim amatam jau bija izsludināts, un uz to pieteicās tikai divi pretendenti - Strence un Stukāns. Kandidātu vērtēšanas komisija par labāko kandidātu atzina Strenci, tomēr tieslietu ministrs Bordāns, izvērtējot komisijas lēmumu, paziņoja, ka lēmuma motivācija viņu nepārliecina, turklāt divu tiesnešu konkurence šādam augstam amatam neesot pietiekama.
Ministrs gan apgalvoja, ka neuzskata, ka Strences darbs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā bijis slikts, tomēr esot jātiecas uz attīstību, tāpēc labākā kandidāta izvēle ir ļoti būtiska. Pēc Bordāna domām, Latvijas tiesnešu vidū noteikti ir vairāk nekā divi spējīgi kandidāti minētajam amatam.