Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīs pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju, tiesnesi Daigu Vilsoni, aģentūrai LETA apstiprināja bijusī tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence.
Strence apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt tieši Strenci, kuras kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā un radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.
Bordāns aģentūrai LETA apstiprināja šādu lēmumu. Ministrs ir uzdevis Tiesu administrācijas direktoram līdz 10.decembrim nodrošināt dokumentu sagatavošanu, kas ir nepieciešami lēmuma saskaņošanai ar Tieslietu padomi.
Strence apgabaltiesas turpmāko attīstību saistījusi ar jau iesākto iniciatīvu un darbu turpināšanu, savukārt Vilsone formulējusi tiesas darba organizācijas jautājumus, kuros nepieciešamas izmaiņas, tajā skaitā orientējoties uz tiesas reputāciju.
Pats Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš tika atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.
Uz atkārtoto konkursu bija pieteikušies Vilsone, Strence un Juris Stukāns, kurš ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas tiesnesis. Vilsone pieteikšanās brīdī bija apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas tiesnese, bet 5.decembrī viņa tika iecelta par tiesas vadītāja pienākumu izpildītāju.
Demisionējošās valdības tieslietu ministrs Bordāns pieņēmis lēmumu par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju iecelt Vilsoni, jo viņa rīcībā esot nonākusi KNAB vēstule, kurā norādīts uz tādām darbībām tiesas spriešanā Strences vadītajā apgabaltiesā, kas vērstas uz atsevišķu personu grupu, nevis visas sabiedrības interesēm. KNAB vēstulē norādīts, ka minētās darbības notikušas un notiek Strences kā apgabaltiesas priekšsēdētājas pilnvaru termiņa laikā.
Turklāt KNAB vērsis tieslietu ministra uzmanību uz to, ka tādējādi tiek apdraudēta ne tikai minētās tiesas, bet visas tiesu sistēmas reputācija kopumā, kā arī uzņēmējdarbības vides drošība Latvijā. Ņemot vērā iepriekš norādīto, tieslietu ministrs atcēlis lēmumu, ar kuru Strence iepriekš tikusi nozīmēta par apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
Viens konkurss šim amatam jau bija izsludināts, un uz to pieteicās tikai divi pretendenti - Strence un Stukāns. Kandidātu vērtēšanas komisija par labāko kandidātu atzina Strenci, tomēr tieslietu ministrs Bordāns, izvērtējot komisijas lēmumu, paziņoja, ka lēmuma motivācija viņu nepārliecina, turklāt divu tiesnešu konkurence šādam augstam amatam neesot pietiekama.
Ministrs gan apgalvoja, ka neuzskata, ka Strences darbs Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā bijis slikts, tomēr esot jātiecas uz attīstību, tāpēc labākā kandidāta izvēle ir ļoti būtiska. Pēc Bordāna domām, Latvijas tiesnešu vidū noteikti ir vairāk nekā divi spējīgi kandidāti minētajam amatam.