Patlaban notiek aktīvas sarunas gan ar Eiropas Komisiju (EK), gan citām institūcijām par līdzfinansējuma iespējām Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē, kā arī norit darbs pie atbalstītāju jeb sponsoru programmas, aģentūrai LETA stāstīja prezidentūras sekretariāta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.
Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada pirmajā pusgadā. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir izteicies, ka Latvija prezidentūrai ES Padomē tērēs vairāk nekā 100 miljonus eiro un viņam šāda summa šķietot pārmērīga. Novembra beigās prezidents tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP), kurš prezidentam skaidroja Latvijas prezidentūras ES Padomē sagatavošanās gaitu un plānotos izdevumus.
Jākobsone stāstīja, ka tradicionāli EK finansiāli atbalsta atsevišķus prezidentūras pasākumus, kas notiek prezidējošajā valstī. Šiem pasākumiem ir jāsakrīt ar komisijas prioritātēm un darba programmu. "Šobrīd norisinās aktīvs darbs tieši pie šo jomu saskaņošanas, jo paralēli arī norisinās darbs pie pašas Latvijas prezidentūras darba programmas," teica Jākobsone, "piemēram, EK parasti atbalsta ar izglītības jomu saistītus pasākumus, tostarp izglītības ģenerāldirektoru tikšanās un konferenču par izglītības jautājumiem rīkošanu. Ir konkrēti noteikumi, kā uz šādu finansējumu prezidentūra var pieteikties. Ģenerāldirektors šajā gadījumā ir attiecīgās jomas atbildīgā amatpersona dalībvalstī."
Sekretariāts arī strādā pie atbalstītāju programmas. Tas nozīmē, ka uzņēmēji aicināti sadarboties un atbalstīt prezidentūras veidošanu. Kā sacīts sekretariāta mājaslapā, pašlaik identificētās iespējamās atbalsta jomas ir transporta pakalpojumi, ar informācijas tehnoloģijām un telekomunikācijām saistītie pakalpojumi un preces, ēdināšanas pakalpojumi, sabiedrības informēšanas pakalpojumi un kultūras programmas nodrošināšana Latvijā un ārvalstīs. "Sekretariāts jau ir saņēmis vairākus priekšlikumus no iespējamiem atbalstītājiem, taču pagaidām vēl lēmumi nav pieņemti," pauda Jākobsone.
Joprojām nevar runāt par konkrētu summu, kas nepieciešama prezidentūrai. "Precīzus skaitļus varam dot par 2013.gadu un 2014.gadu. Tā kā prezidentūras budžets tiek izskatīts katru gadu saskaņā ar valsts budžeta pieņemšanas grafiku, tad 2015.gads vēl tikai tiek plānots," sacīja Jākobsone.
2013.gadā prezidentūras vajadzībām atvēlēti 11,5 miljoni eiro (8,1 miljons latu), nākamajā gadā tērēs 37,4 miljonus eiro (26,3 miljonus latu), savukārt 2015.gadā paredzēts 52,9 miljonu eiro (37,2 miljonu latu) finansējums. "Ir noteikts indikatīvais budžets 2015.gadam, taču mēs ceram, ka šī summa būs mazāka par plānoto," minēja Jākobsone.
Nākamajā gadā galvenie budžeta līdzekļi plānoti sagatavošanās pasākumiem prezidentūrai valsts pārvaldē. 14,7 miljoni eiro (10,3 miljoni latu) paredzēti prezidentūras pasākumu sagatavošanai. Kopumā plānots rīkot līdz 200 pasākumiem. 1,7 miljoni eiro (1,2 miljoni latu) atvēlēti kultūras un publiskās diplomātijas programmas sagatavošanai. Papildu resursi 2014.gadā piešķirti pastāvīgas pārstāvniecības ES attīstīšanai, dalībai ES darba grupās un starptautiskos pasākumos, kur prezidentūrai būs jāpārstāv ES, kā arī personāla mācībām. Šiem mērķiem piešķirts 21 miljons eiro (14,8 miljoni latu).
Jākobsone nepiekrīt pārmetumiem, ka trūkst salīdzinājuma ar citu valstu prezidentūras izmaksām. Viņa skaidroja, ka prezidentūras sekretariāts cieši sadarbojas ar citām valstīm prezidentūras pieredzes pārņemšanā. "Pēdējos mēnešos vien pie mums ir viesojušies kolēģi no Beļģijas, Ungārijas un Īrijas. Tāpat cieši strādājam ar Lietuvas kolēģiem. Šajā procesā pētām arī citu valstu pieredzi prezidentūras budžeta veidošanā," stāstīja sekretariāta pārstāve.
Viņa piebilda, ka valstu pieredze prezidentūras budžeta veidošanā ir atšķirīga. "Lielākā daļa valstu neiet mūsu izvēlēto ceļu, proti, apkopot visus izdevumus vienā valsts budžeta pozīcijā. Tas nozīmē, ka kopīgais skaitlis, ko iepriekšējās prezidentūras min, bieži vien nesaskan ar kopīgajiem tēriņiem. Ņemot vērā šo atšķirīgo pieredzi, salīdzināt kopīgos prezidentūras izdevumus tiešā veidā nav iespējams," apgalvoja Jākobsone. Latvijas gadījumā ir izvēlēta atšķirīga pieeja prezidentūras budžeta veidošanā. Lai redzētu vienkopus visus izdevumus, kuri tiek novirzīti tieši prezidentūrai, kā arī veidotu centralizētus valsts iepirkumus dažādās jomās, piemēram, tulkošana, transports, drukas darbi, budžeta veidošanas procesam izvēlēta centralizēta pieeja. Šo pieredzi Latvija aicinātu izmantot arī citās valstīs, sacīja Jākobsone.
Jākobsone saskata vairākus apstākļus, kas atšķir Latviju no citām prezidējošajām valstīm. Viens no tiem esot pēckrīzes periods, kurā Latvijā īpaši jāpievēršas prezidentūras personālam un tā mācībām. "Mācības par ES jautājumiem, kas notiek, gatavojoties prezidentūrai, ir lielākās, kādas līdz šim šajā jomā ir notikušas. Prezidentūras personāls atkarībā no uzdevumiem, kuri ir jāveic, gatavojoties un īstenojot prezidentūru, apgūst ES likumdošanas jautājumus un lēmumu pieņemšanu, dokumentu veidošanu, kā arī sarunu vadīšanu. Tāpat norisinās valodu mācības. Jāatzīmē, ka Latvijai šī būs pirmā prezidentūra," stāstīja Jākobsone.