Turpmākie gadi nesīs ne tikai izmaiņas valsts finansēto studiju vietu sadalē, bet arī augstāko mācību iestāžu specializācijā un programmu piedāvājumā. Iespējams, notiks arī dažu augstskolu apvienošanās, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau saredz konkrētus piemērus optimizācijai.
IZM ir pabeigusi sarunas ar deviņām augstskolām par valsts atbalstīto studiju vietu sadali. Tām turpmāk būs jāturas stingrāk pie noteiktākas specializācijas, lai izvairītos no programmu dublēšanās un sadrumstalotības, kā arī būs vairāk jāsadarbojas. Ņemot vērā arvien lielāko pieprasījumu pēc profesionāļiem dabas zinātnēs, inženierzinātnēs un būvniecībā, IZM plāno palielināt budžeta vietu skaitu tieši šajās nozarēs, bet pakāpeniski samazināt valsts finansējumu par 20% sociālo zinātņu un izglītības programmām, jo šajā sektorā vērojama speciālistu pārprodukcija, savu redzējumu studiju vietu sadalē pamato IZM.
Vienīgā, kurā finansējuma pārdale nākamgad nav plānota, ir Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ko IZM raksturojusi kā «praktiski vienīgo augstskolu Latvijā, kas ir ar skaidru, stratēģisku misiju». Pārējām augstskolām ministrija vairāk liek darboties specializācijas virzienā. Rīgas Tehniskā universitāte tiek mudināta stiprināt inženierzinātņu un tehnoloģiju, kā arī arhitektūras un būvniecības zinātnes, bet ar laiku pilnībā atteikties no klasiskajām sociālajām zinātnēm, kas esot Latvijas Universitātes (LU) specialitāte. RTU vadība par gaidāmajām pārmaiņām sakās esot domājusi jau laikus, jo ik gadu noticis samazinājums sociālo zinātņu jomā. Faktiski budžeta vietu skaits RTU nemainīšoties, tikai notikšot iekšēja šo vietu pārbīde.
LU, sākot ar nākamo studiju gadu, apcirpums skars veselības aprūpes programmas, kur budžeta vietas tiks samazinātas par 16%, jo Veselības ministrija norādījusi uz zināmu mediķu pārprodukciju.
Latvijas Lauksamniecības universitātei (LLU) ieteikts specializēties lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas tehnoloģijās, tāpēc jau nākamgad tai netiks piešķirtas budžeta vietas pedagoģijas un socioloģijas studijām. LLU gan uzskata šādu soli par pārsteidzīgu, jo tā jau iepriekšējos gados noīsinājusi vietu skaitu šajās programmās par 40 procentiem.
Daugavpils universitātē (DU) par 20% samazinās finansējumu pedagoģijas studiju programmām, kā arī vairs netiks uzņemti studenti datorzinātņu programmā. Tāpat Ventspils augstskolā par 20% saruks finansējums sociālo zinātņu jomā. Rēzeknes augstskolā (RA) tiks pārtraukta uzņemšana vēstures un filozofijas programmās, kā arī pārveidots tulkošanas virziens. RA turpmāk vairāk stiprinās inženierzinātņu jomu.
Savukārt Liepājas universitātē tiks izveidota studiju programma fizikas un matemātikas skolotāju sagatavošanai.
IZM ne tikai pārdala studiju vietas, bet arī meklē optimizācijas iespējas, piedāvājot vairākām izglītības iestādēm apvienoties. Atsaucoties uz RSU veiksmīgo pieredzi divu medicīnas koledžu pievienošanā, tā tiek rosināta pārņemt savā pakļautībā arī Daugavpils Medicīnas koledžu un Rīgas 1. medicīnas koledžu. Savukārt RTU apsver apvienoties ar Latvijas Jūras akadēmiju (LJA). Ja RTU uzskata, ka tas būtu lietderīgs solis, jo jau tagad tā īstenojot akadēmijas doktorantūras studijas, tad LJA, kas pirms 20 gadiem atdalījās no RTU, uzskaita vairākus bet, kāpēc to nevajadzētu darīt, piemēram, minot tās izvietojumu, kas ir pārāk tālu no RTU. Vēl viens labs optimizācijas modelis tiek saskatīts LU un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas apvienošanā, pamatojot ar studiju programmu dublēšanas novēršanu valsts augstskolās.