Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) nodošana ekspluatācijā var aizkavēties ne tikai mēbeļu iepirkuma aizķeršanās, bet arī skrupulozo pārbaužu dēļ, ko šobrīd veic atbildīgās institūcijas.
Gan starptautiskie eksperti, gan būvnieki apgalvo, ka visi šie pasākumi būs papildu garantija ēkas drošībai, tāpēc «labāk ilgāk, bet rūpīgāk».
LNB būvdarbus plānots pabeigt 20. decembrī, taču pēc šā datuma paliks vēl sīkāki darbi, ko varēšot novērst telpu iekārtošanas laikā, preses konferencē, kas veltīta LNB būvniecībai, skaidroja būvuzrauga Hill International pārstāvis Pīters Sokets. Tik lielā 40 000 kvadrātmetru ēkā tas esot neizbēgami, ka rodas kāda švīka uz sienas vai kāds cits mazāks defekts, kura likvidēšana neapdraud objekta drošību. Viņš uzsvēra, ka ēkas drošības pārbaudēm nav žēlots ne laiks, ne resursi. Ar testu un datorsimulāciju palīdzību pārbaudīta būvkonstrukciju vēja un sniega izturība, kas, ņemot vērā LNB arhitektonisko risinājumu, bijis ļoti svarīgs uzdevums. Tāpat rūpīgi tikušas testētas zibens novadīšanas, ugunsdrošības un inženiertīklu sistēmas, kā arī būvmateriālu kvalitāte. Pārbaudes liecinājušas, ka viss atbilst noteiktajām normām.
Šāda pieeja, piesaistot kvalitātes kontrolei ne tikai pašmāju, bet arī starptautiskos ekspertus, noteikti ir attaisnojusies, atzina vairāki klātesošie, tai skaitā pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns, piebilstot, ka šis objekts varētu būt paraugs procesu vadības un caurspīdīguma ziņā. Arī autoruzraugs Mārcis Mežulis Neatkarīgajai pauda, ka viņam neesot šaubu par ēkas drošību un kvalitāti: «Lielo sabiedrisko ēku celtniecība jākontrolē tā, kā tas notika LNB. Ja tas viss kaut uz pusi tiktu ievērots arī citos būvniecības objektos, tad nebūtu tādu traģisku gadījumu kā Zolitūdē.» Uz šo objektu neattiecoties arī vispārējā prakse būvniecībā – visu darīt pēc iespējas lētāk un ātrāk. «Ko var gribēt, piemēram, no projekta, ja tas cenas ziņā ir četras un pat piecas lētāks nekā pārējie konkursā pieteiktie? Turklāt – arī tālākā ķēdīte būvniecībā notiek tieši pēc šāda principa. Par lētu naudu arī kvalitāte ir lēta,» atzina M. Mežulis. LNB gadījumā nevarot arī pārmest apakšuzņēmēju tik iecienīto melnā darbaspēka izmantošanu, un Valsts darba inspekcija šajā ziņā neesot fiksējusi kādus pārkāpumus.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra, ka sekojot līdzi LNB būvniecībai: «Ēkas un cilvēku drošība ir primāra, tāpēc rūpīgi tiks ievērotas visas procedūras, kuru gaitā iespējamas nelielas nobīdes termiņos. Nekāda sasteigtība darba procesā nav pieļaujama.»
Patlaban gan lielākā bremzēšanās radusies mēbeļu iepirkuma dēļ. Tas šobrīd ir ieķēries Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), kur tiek izskatītas konkursā neuzvarējušo somu un lietuviešu uzņēmēju pretenzijas. Tās jau esot izskatītas un izrādījušās formālas, un visticamāk jau 6. decembrī IUB dos zaļo gaismu konkursa uzvarētājam – Latvijas kompānijai, skaidroja LNB projekta īstenošanas darba grupas eksperts Jānis Dripe.
Ņemot vērā iepriekšminētās kavēšanās, pirmais pasākums Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde, ko LNB bija plānojusi rīkot jaunajā ēkā jau 18. janvārī, iespējams, tiks pārcelts uz vēlāku laiku, piemērojot to datumam, kad ēka tiks nodota ekspluatācijā. Bibliotēka darbību sāks pakāpeniski, un lasītavas durvis varētu vērt jau 1. aprīlī, norādīja LNB direktors Andris Vilks, pieļaujot, ka īstos atklāšanas svētkus Gaismas pils, visticamāk, svinēšot 29. augustā, kas ir LNB dzimšanas diena.