Arī Latvijas Arhitektu savienība (LAS) lūdz atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos, aģentūru LETA informēja LAS.
LAS absolūti nepiekrīt Ekonomikas ministrijai (EM), ka jaunajam likumam ir jāstājas spēkā nākamā gada 1.februārī. Likuma spēkā stāšanās ir jāatliek tieši tā iemesla dēļ, lai likums būtu, cik vien iespējams, kvalitatīvs. Ja likuma stāšanās spēkā tiks sasteigta, tas būs vēl vājāks par iepriekšējo, uzskata LAS.
"Amatpersonu apgalvojumi, ka traģēdija nebūtu notikusi, ja jaunais likums jau būtu spēkā, ir tik hipotētiski, ka tos pat nav vērts kritizēt. Vecā Būvniecības likuma radītajai sistēmai pamatoti pārmet paviršību, kādā tiek realizēti sasteigti, pasūtītāju, tai skaitā valsts un pašvaldību, alkatības diktēti projekti. Nejēdzīgi īsi termiņi un zemākā cena kā vienīgais izvēles kritērijs ir galvenā paradigma līdzšinējā būvniecības procesā," teikts LAS paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Kaut Zolitūdes traģēdija vēl tiek izmeklēta, jau tagad starp vadošajām hipotēzēm iezīmējas būvniecībā iesaistīto vēlme steigties un ietaupīt, uzsver LAS, piebilstot, ka "tāda pat pavirša steiga vērojama jaunā likuma pieņemšanas procesā". Pēc organizācijas pārstāvju domām, tiek izdarīts politisks spiediens, lai par katru cenu, ignorējot nozaru profesionāļu bažas un ieteikumus, "vēl nebijušos rekorda tempos - nepilnos divos mēnešos - uzbūvētu jaunu tiesiskā regulējuma sistēmu vairākām ekonomikas nozarēm".
Jaunais Būvniecības likums Saeimā ir pieņemts jau šā gada jūlijā, taču viens pats tas būs vien "tukša čaula" un neatrisinās līdzšinējās būvniecības sistēmas problēmas, uzskata LAS. Lai likums darbotos, vienlaikus ar to ir jāpieņem gandrīz pussimts jaunu vai grozītu Ministru kabineta noteikumu - būvnormatīvi, reglamentēto profesiju sertificēšanas noteikumi un citi ārējie un iekšējie normatīvie akti, akcentē LAS. Kaut daudzas jaunā regulējuma ieceres esot labas un LAS tās atbalsta, piemēram, obligāto arhitektu un inženieru profesionālās atbildības apdrošināšanu un obligāto tālākizglītību, nepilnos divos mēnešos kvalitatīvi uzrakstīt tik daudz jaunu normatīvo aktu vienkārši fiziski nav iespējams.
"Jau tagad ir skaidrs, ka 1.februārī virkne dokumentu nebūs ne izstrādāti, ne pieņemti, un būvniecības jau tā vājais regulējums tiks paralizēts pavisam. Vai vēl ļaunāk - šie dokumenti būs pieņemti nekvalitatīvi un aizkavēs tik vajadzīgos būvniecības procesa uzlabojumus vēl par vairākiem gadiem. Pašas valdošās koalīcijas postulētie principi par vienotas normatīvās bāzes izstrādi paredz, ka vadošais likums ir jāizstrādā vienlaikus ar to pavadošajiem pakārtotajiem normatīvajiem aktiem. Taču EM pie Būvniecības likumu pavadošajiem Ministru kabineta noteikumiem sāka strādāt tikai šā gada maijā - četrus gadus pēc Būvniecības likuma izstrādes sākuma un nieka desmit mēnešus pirms to plānotās stāšanās spēkā," pauž LAS.
"Varbūt tagad, tik īsu brīdi pēc traģēdijas un pirms vēlēšanām, politiķi tomēr spēs apstāties un saprast - steiga nav pieļaujama. Ne būvlaukumā, ne būvprojektā, ne likuma pantā," akcentē LAS.
Kā ziņots, arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija lūdz mainīt jaunā Būvniecības likuma ieviešanas termiņu un ieviest to tikai pēc šim likumam pakārtoto dokumentu pilnas paketes izstrādāšanas.
Arī Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) pieprasa atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņu līdz tam brīdim, kad kvalitatīvi tiks sagatavots un pieņemts gan likums, gan tam pakārtotie normatīvie dokumenti, teikts LBS vēstulē valsts augstākajām amatpersonām.
Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka ir nepieciešams iespējami ātrāk panākt izmaiņas pašreizējā būvniecības nozares regulējumā, lai tiktu nodrošināta augstāka būvniecības kvalitāte, speciālistu kompetence un atbildība, kā arī reāla valsts uzraudzības sistēma, informē EM.
Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības aicinājums apturēt Būvniecības likuma spēkā stāšanos faktiski nozīmētu atgriešanos pie vecās sistēmas būvniecībā, kas pieļāva Zolitūdes traģēdiju, norāda EM.
EM uzskata, ka patlaban nebūtu lietderīgi atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu un turpināt būvniecības nozares darbību bez izmaiņām un saskaņā ar veco, spēkā esošo regulējumu. EM uzskata, ka visas pūles jāvelta jauno vispārējo būvnoteikumu izstrādei, lai nekavētu likuma stāšanos spēkā un uzlabotu būvniecības vidi un kvalitāti Latvijā.