Saeimā atbalsta valsts kontroles atjaunošanu pār būvniecību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien konceptuāli atbalstīja ieceri atjaunot valsts kontroli pār būvniecību.

Komisija konceptuāli atbalstīja opozīcijas rosinātos grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz Valsts būvinspekcijas atjaunošanu. Tāpat komisija atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumus par izmaiņām Būvniecības likumā, paredzot izveidot Valsts būvniecības kontroles biroju. Šos EM priekšlikumus komisija virzīs kā atsevišķu likumprojektu rītdienas Saeimas plenārsēdē.

Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš (RP) uzsver, ka kontroles iestādei ir ne tikai jāpārbauda būvprojekta dokumentācija, bet arī aktīvi jāizmanto iespējas jebkuru ēku brīvi pārbaudīt dabā.

Pašlaik būvniecības regulējums noteic, ka EM veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī, bet pašvaldība kontrolē, kā būvnieki ievēro normatīvo aktu prasības.

Jau ziņots, ka 26.novembra valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā EM piedāvā izveidot valsts līmeņa kontroles sistēmu, kas nodrošinātu lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kā arī kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. Ministrija norāda, ka finansējums, kas ir nepieciešams šādas funkcijas izveidei, konceptuāli nosakāms pēc lēmuma pieņemšanas par tās īstenojamo darbību sarakstu. EM skatījumā, būtiskie posmi, kad varētu nodrošināt papildu uzraudzību ārpus būvniecības procesā iesaistītājiem, ir apelācijas iestāde un būvju pieņemšana ekspluatācijā (noteiktās būves).

Vienlaikus EM jaunajā būvniecības regulējumā, kas ir izstrādes stadijā, jau plāno noteikt stingrākas prasības attiecībā uz garantiju termiņiem sabiedriskajām ēkām, obligāto profesionālās darbības apdrošināšanu, būvniecības informācijas sistēmu, kas ļaus elektroniski iegūt konkrētu informāciju par būvinspektoru, būvdarbu veicēju un būvuzraugu darbu un atrašanos konkrētos objektos. Tāpat jaunais regulējums paredz stingrākas valsts definētas, nevis sabiedrisko organizāciju pašu noteiktas prasības speciālistu kompetencei un kvalifikācijai, kā arī kārtību sertifikātu anulēšanai vai apturēšanai.

EM ierosina arī paredzēt ilgtermiņa finansējumu starptautisko ekspertu iesaistei Latvijas būvnormatīvu pārskatīšanai un aktualizācijai.

Savukārt opozīcijas likumprojekts paredz atjaunot Valsts būvinspekciju, nosaka obligātu būvekspertīzi sabiedriski nozīmīgām būvēm un publiski lietojamai infrastruktūrai. Tāpat tiek paredzēts, ka būvniecības procesa kontrole būs jāveic vairākos būvniecības procesa posmos, likuma izmaiņās noteikta arī regulāra un stingrāka sertificēšanas kārtība atbildīgajiem būvspeciālistiem.

Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.

Latvijā

Jautājums par Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likuma normu, kas paredz, ka OCTA polise turpmāk būs obligāti jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien nav pārtraukta to reģistrācija uz laiku ir jāvērtē un nepieciešamības gadījumā jārod risinājumi.

Svarīgākais