Kopš 1. oktobra, kad stājās spēkā grozījumi Pilsonības likumā, ir pieņemti četri lēmumi par pilsonības atjaunošanu.
It kā maz, ja redz tikai sauso statistiku: pērn no Latvijas pilsonības atteikušās 287 personas, bet valsts tiesājās ar 83 saviem pilsoņiem par pilsonības atņemšanu. 2012. gadā stājušies spēkā 54 spriedumi par Latvijas pilsonības atņemšanu.
Turpmāk tie, kuriem Latvijas pilsonība tika atņemta vai kurus līdzšinējie likumi piespieda no tās atteikties, atkal varēs kļūt par Latvijas pilsoņiem, saglabājot citas valsts pilsonību. Grozījumi paredz, ka Latvijas pilsoņu trimdinieku pēcteči un latvieši visā pasaulē varēs iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot esošās valsts, tai skaitā Krievijas Federācijas pilsonību.
Dokumentu iegūšana daudziem var ieilgt, bet ļoti daudziem dubultpilsoņa statusu atliks legalizēt. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) 2012. gada pārskatā secināts, ka arvien vairāk ārvalstīs dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie vēlas reģistrēt Latvijas pilsonību ārvalstīs dzimušajiem bērniem. Aptuveni 800 ģimenes, kurās viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, pērn interesējās par iespēju reģistrēt bērnu kā Latvijas pilsoni. Tāpēc būtiski pieauga to bērnu skaits, kas tika pārreģistrēti par Latvijas pilsoņiem.
Kā liecina Ārlietu ministrijas sniegtā informācija, PMLP līdz 21. novembrim ir saņēmusi 435 iesniegumus pilsonības reģistrācijai vai atjaunošanai, un ir pieņemti 290 lēmumi par ārvalstīs dzimušo bērnu reģistrāciju; 40 lēmumi par trimdinieku reģistrāciju; 23 lēmumi par latviešu skolu absolventu reģistrāciju; 19 lēmumi par latviešu reģistrāciju; 13 lēmumi par pēcteču (kuri nav nevienas valsts pilsoņi) reģistrāciju un jau iepriekš minētie četri lēmumi par pilsonības atjaunošanu.
Neilgi pirms grozījumu stāšanās spēkā Ārlietu ministrija prognozēja, ka dubultpilsonību varētu pieprasīt apmēram 20 000 personu, visvairāk – ASV, Austrālijā, Kanādā, Īrijā, Vācijā un Lielbritānijā dzīvojošie. Tagad ministrijā vērtē, ka interese par dubultpilsonību ir bijusi un joprojām saglabājas liela. Vislielākā interese ir no valstīm, kurās ir liela latviešu diaspora, – no ASV, Kanādas un Austrālijas. Savukārt Latvijas pilsonības atjaunošanā tām personām, kas no pilsonības bija atteikušās pēdējo gadu laikā, dominē Lielbritānija, Vācija un Zviedrija. Jau vismaz seši latviešu izcelsmes pretendenti ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu, lai iegūtu dubultpilsonību, to skaitā viens ir no Brazīlijas un pieci – Krievijas pilsoņi.
Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļas sagatavotajā atbildē uz Neatkarīgās jautājumiem norādīts, ka Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās īslaicīgi pieaugs konsulārā darba apjoms saistībā ar jaunu pilsoņu reģistrāciju un ar to saistīto dokumentu izprasīšanu no Latvijas iestādēm. Taču ar laiku «sagaidāms pastāvīgs visa spektra konsulāro pakalpojumu pieprasījuma pieaugums proporcionāli pilsoņu skaita palielinājumam».
Ministrija aicina ārvalstīs dzīvojošos pretendentus vērsties Latvijas pārstāvniecībās, lai noskaidrotu informāciju par nosacījumiem reģistrācijai Latvijas pilsonībā, nepieciešamajiem dokumentiem, kompetentajām institūcijām dokumentu izsniegšanā un apliecināšanā. Vienlaikus arī sola, ka nepieciešamības gadījumā tiks organizēti konsulārā dienesta amatpersonu izbraukumi ar mobilajām pasu darbstacijām uz attālajiem reģioniem, jo pēc reģistrēšanās Latvijas pilsonībā cilvēkiem būs jānoformē Latvijas pase.