Organizācijas "Transparency International" šodien publiskotais korupcijas uztveres indekss atspoguļo korupcijas uztveri, nevis faktisko situāciju, ko ir gandrīz neiespējami precīzi izmērīt, jo korupcija ir latents noziegums, uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji.
Indeksa noteikšana ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupciju dažādās valstīs, tādēļ tikai pēc valstu vietas indeksa sarakstā nevar vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā. Indekss raksturo tikai attieksmi pret korupciju un tās uztveri, bet nesniedz visaptverošu informāciju par korupcijas reālo situāciju attiecīgajā valstī, aģentūrai LETA sacīja KNAB preses pārstāve Inta Šaboha.
SIA "KPMG Baltics" krāpšanas izpētes eksperts Andris Puriņš uzskata, ka ievērojams Latvijas pozīciju kāpums korupcijas uztveres indeksā turpmākajos gados nav gaidāms, ja aktīvi netiks īstenoti konkrēti pasākumi, kuru mērķis būtu izskaust un apkarot korupcijas izplatību valstī.
Kā vienu no piemēriem šajā ziņā var minēt to, ka Latvijai ir būtiski uzlabot to personu aizsardzību, kas ziņo par iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, savā darbavietā. To apliecina cits "Transparency International" pētījums par ES dalībvalstu likumdošanā noteiktajiem mehānismiem ziņotāju aizsardzībai, kurā secināts, ka Latvijā nav visaptverošas likumdošanas bāzes un prakses pārkāpumu ziņotāju aizsardzībai, aģentūrai LETA norāda Puriņš.
Šī problēma ir būtiska ne vien saistībā ar korupcijas izskaušanu, bet palīdzētu arī veiksmīgāk cīnīties ar dažādiem pārkāpumiem darbavietās, tajā skaitā arī pārkāpumiem un "acu pievēršanu" Zolitūdes traģēdijai līdzīgos gadījumos, norāda Puriņš.
Puriņa pārstāvētais uzņēmums Latvijā sniedz revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumus un zināšanas par nozarēm.
Jau ziņots, ka saskaņā ar ikgadējo korupcijas uztveres indeksu, kuru otrdien publiskojusi nevalstiskā organizācija "Transparency International", situācija Latvijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz uzlabojusies. Ja pērn ar 49 no 100 iespējamiem indeksa punktiem Latvija 177 valstu rangā ierindojās 54.vietā, tad šogad Latvija ar 53 punktiem dala 49.vietu ar Kostariku un Ruandu.
Tomēr Latvija joprojām ievērojami atpaliek no Igaunijas, kas ar 68 punktiem atrodas 28.vietā. Latviju apsteigusi arī Lietuva, kura novērtēta ar 57 punktiem un ierindota 43.vietā.
Viskorumpētākās valstis pasaulē ir Afganistāna, Ziemeļkoreja un Somālija, kamēr tādas valstis kā Dānija un Jaunzēlande uzskatāmas par gandrīz brīvām no korupcijas.
Kopumā pasaulē situācija atzīstama par dramatisku, jo 70% no šogad vērtētajām 177 valstīm ir "nopietnas problēmas" ar korupciju un nevienā no valstīm situāciju nevar atzīt par ideālu, norāda Berlīnē bāzētā organizācija.
"Transparency International" korupcijas uztveres indekss pēta korupciju publiskajā sektorā un salīdzina valstis pēc to korumpētības līmeņa, balstoties korupcijas uztverē profesionālās grupās, kas tieši ir saistītas ar korupcijas riska jomām.
Tā kā korupcija ir sabiedriski politiska un krimināla parādība vienlaikus, liela nozīme tās apkarošanā ir sabiedriskajai domai, iedzīvotāju uzticībai valsts pārvaldei un tiesībaizsardzības institūcijām, norāda "Transparency International".
''Transparency International'' korupcijas uztveres indeksu nosaka jau kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.