Vējš noplēš Rīgas pils pagaidu jumtu

© F64 Photo Agency

Rīgas pilij vētra vakar bija noplēsusi pagaidu jumta virsējo kārtu, un visu rītu tā kā bura plivinājās virs konstrukcijām. Būvnieki pie labošanas darbiem ķērās tikai pēcpusdienā, kad pierima vējš, jo brāzmas nav ļāvušas strādāt ar torņa celtni. Vai nekas tāds neatkārtosies, viņi gan nevarot apgalvot.

«Vējš, kas naktī sasniedza pat 29 metrus sekundē, noplēsa virsējo no divām seguma kārtām tai jumta daļai, kas atrodas virs Svētku zāles Pils laukuma pusē. Apakšējā kārta, par laimi, nav bojāta. Celtnieki to pārbaudīja un konstatēja, ka tā stabili turas pie jumta, tāpēc zem tā esošajām konstrukcijām ne lietus ūdens, ne vējš nav ticis klāt,» skaidro būvfirmas Re&Re pārstāve Mārīte Straume. Būvnieki jau no rīta bija gatavi ķerties pie darba, lai novērstu bojājumus, taču to nav ļāvušas stiprās brāzmas. Torņa celtni drīkstot izmantot tikai tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 10 metrus sekundē, taču tas pierimās tikai pēcpusdienā. M. Straume, vaicāta, vai nekas tāds neatkārtosies, atzina – nav garantijas, ka arī turpmāk vējš nevarētu apskādēt jumta klājumu, lai arī cik pamatīgi tas tiktu šobrīd piestiprināts. Pagaidu segums tomēr nav pastāvīgs jumts, tāpēc, kamēr tā nebūs, jārēķinās ar laika apstākļu radītiem bojājumiem. Kad tas varētu tikt uzklāts, viņa šobrīd atbildēt nevarot, jo tālākais process ieķēries «iepirkuma lietās», kas nav no būvniekiem atkarīgas.

Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris apliecināja, ka viņa kolēģi jau no rīta piefiksējuši notikušo – «kā tur kā bura plivinās». Būvnieki inspekcijai gan skaidrojuši: plēve no konstrukcijas jau laikus speciāli atdalīta, pretējā gadījumā rastos buras efekts un klājums vēl vairāk tiktu plēsts un bojāts. «Tad nu klājums daļēji ir nopūsts, daļēji palaists vaļīgāk,» rezumēja J. Asaris, piebilstot – labi tomēr, ka vējš nebijis kopā ar lietu, līdz ar to lieks slapjums un mitrums ēkai klāt neticis. Kopumā situācija zem jumta neesot tik slikta, it īpaši daļā virs Baltās zāles «viss ir kārtībā», tāpēc varot turpināt iekšdarbus.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais