SIA "Re&Re” būvētais Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs "Zeimuļs" ekspluatācijā nodots, pārkāpjot normatīvos aktus par būvju nodošanu ekspluatācijā, jo uz akta nav bijis projekta autora paraksta, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto”.
Rēzeknes pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA vēl nesen skaidroja, ka Rēzeknē sakarā ar lielveikalā "Maxima" Zolitūdē, Rīgā, notikušo traģēdiju ēku drošības ārpuskārtas pārbaudes netiek plānotas - viens no lielākajiem jauniem objektiem - "Zeimuļs" - pilsētā ekspluatācijā ir nodots nesen. Pieņemot to ekspluatācijā, objektā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes un būvdarbu izpilde ir atzīta par gana kvalitatīvu.
"De facto" vēsta, ka gandrīz septiņus miljonus latu vērtā ēka ir droša lietošanai, tomēr eksperti norāda uz virkni pārkāpumu, kas pieļauti būvniecības laikā. Tagad, lai noskaidrotu, kam ir taisnība un cik daudz līdzekļu Rēzeknes pašvaldībai atmaksāt no Eiropas fondiem, piesaistīti vairāki eksperti, kuriem jāvērtē iespējamās atkāpes no sākotnējām iecerēm.
"Mūsu pieaicinātie eksperti ir izteikušies, ka tur pastāv bažas par atsevišķiem risinājumiem, kas nenodrošina ēkas drošību. Tur ir izteiktas bažas par durvju un starpsienu ugunsdrošību, par fasādes nestspēju,” norāda Valsts reģionālās attīstības aģentūras projektu ieviešanas un uzraudzības departamenta direktors Haldors Ivanovskis.
Tāpat darbu veicējiem tiek pārmests, ka betons nav spoži gludens, ka vienas durvis aizstātas ar citām, ka evakuācijas izejā uzradies bīstams slieksnis un betona grīda pārkrāsota.
"Manuprāt, mēs izpildījām visus darbus atbilstoši būvnormatīviem, varbūt ir sīki defektiņi, bet tur nav nekādu pārkāpumu, kurus mums varētu kāds pārmest,” saka "Re&Re” projektu vadītājs Ervīns Koncevičs.
Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (SC) neslēpj, ka pats aktīvi stāvējis klāt būvdarbos, viņš iestājas par būvniekiem un uzsver, ka risinājumi mainīti, jo vajadzējis tos ne tikai uzlabot, bet arī taupīt. Būvdarbos kā apakšuzņēmējs strādājusi arī mēra ģimenei piederoša būvfirma.
Projekta autore izmaiņām nav piekritusi, gala rezultātā atteikusies arī parakstīties uz ēkas pieņemšanas akta. Pašvaldības būvvaldes vadītāja Ilvija Pastare uzskata, ka arī bez šī paraksta objekts pieņemts ekspluatācijā likumīgi, vēsta raidījums.
