Gandrīz visos Liepājas apkārtnes novados apspriež vai gatavojas apspriest jautājumu par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu to teritorijās. Pašvaldību līmenī noskaņojums galvenokārt ir noliedzošs, raksta laikraksts "Kurzemes vārds".
Šonedēļ Priekules Novada domes Tautsaimniecības un attīstības komiteja skatīs iesniegumus no Bunkas pagasta un Priekules iedzīvotājiem par ģenētiski pārveidotu augu audzēšanas liegumu novadā, informē komitejas priekšsēdētājs Vaclovs Kadaģis. Pēc tam, visticamāk, tikšot sagatavots jautājums izskatīšanai šā mēneša domes sēdē. Šoruden Priekules Novada dome reiz jau skatīja līdzīgu iesniegumu, bet tad to noraidīja.
V. Kadaģa uzņēmumam piederošais pārtikas veikals Priekulē, starp citu, ir viens no tiem, kur preces, kuru sastāvā ir no ģenētiski modificētiem augiem iegūti produkti, izvietotas atsevišķi. "Tāds likums ir, un es to ievēroju," paskaidro uzņēmējs un deputāts.
Lēmums par to, ka novadā liegts audzēt frankenšteinaugus, novembrī jau pieņemts Durbes, Pāvilostas, Grobiņas, Aizputes novadu domes sēdēs. Rucavas novadā jautājumu tālāk uzdots risināt novada lauksaimniecības konsultantam Gatim Graudužim. Pašvaldība paudusi gatavību informēt sabiedrību par nodomu atteikties no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas savā teritorijā, noskaidroja Novada domē. Nīcas novadā arī tas skatīts domes sēdē, pašreiz tiek gatavota šī jautājuma publiskās apspriešanas procedūra.
Bez bijušā Liepājas rajona teritorijā esošajām novadu pašvaldībām vēl apmēram 13 novadi ir pasludinājuši sevi par brīvām zonām no ĢMO vai arī ir gatavi to darīt, saka Vides ministrijas parlamentārā sekretāre Žaneta Mikosa. Kurzemnieku gan to vidū maz – galvenokārt tās ir Vidzemes pašvaldības. Varbūt tas saistīts ar nevalstisko organizāciju darbu, kas Vidzemē esot rosīgāks, pieļauj Ž. Mikosa.