Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) noraida sabiedrībā izskanējušos pārmetumus par dažādām nepilnībām, veicot glābšanas darbus Zolitūdes traģēdijas vietā, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
Informāciju par nelaimes gadījumu lielveikalā "Maxima", Priedaines ielā 20, VUGD saņēma 21.novembra plkst. 17.46, uz notikuma vietu nekavējoties devās septiņas ugunsdzēsības automašīnas, bet nākamo 14 minūšu laikā uz notikuma vietu devās vēl sešas automašīnas. Savukārt līdz plkst.18.40 uz notikuma vietu izbrauca vēl astoņas automašīnas. Tādējādi VUGD noraida apgalvojumus, ka sākotnēji uz notikuma vietu tika izsūtītas tikai divas ugunsdzēsības autocisternas. Kopumā pirmajās 10 stundās notikumā strādāja 192 ugunsdzēsēji glābēji, savukārt piektdien no rīta pēc personāla maiņas glābšanas darbos bija iesaistīti 150 ugunsdzēsēji glābēji un VUGD nodarbinātie.
Tāpat nav patiesi apgalvojumi, ka brīdī, kad notika otrais nogruvums, pie veikala strādāja tikai divas ugunsdzēsības automašīnas - tādu bija kopumā 18. Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka glābšanas darbus vadījis nepieredzējis cilvēks - saskaņā ar normatīvo regulējumu glābšanas darbus vada vecākā amatpersona, kas atrodas notikuma vietā. Tobrīd tas bija 5.daļas inspektors dežurants kapteinis Mikus Straudovskis, kurš dienestā atrodas jau no 1993.gada, bet šo amatu ieņem kopš 2005.gada.
Kā uzsver VUGD, informācija par to, ka būs nepieciešama arī smagā tehnika, VUGD Operatīvās vadības pārvaldes dežurantam tika nodota jau plkst.18.12 un tā notikuma vietā ieradās jau plkst.19.47, tāpēc nepatiesi ir arī apgalvojumi, ka smagā tehnika ieradusies tikai uz rīta pusi. Sākotnēji ieradās četri frontālie iekrāvēji, universālais ekskavators un pirmais mobilais celtnis. Pēc piecām minūtēm ieradās vēl viens frontālais iekrāvējs. Pēc tam notikumā ieradās vēl papildu tehnika, piemēram, kravas automašīnas un treileri. Vēl pēc tam ieradās četri mobilie celtņi.
VUGD sniedz arī piemēru par ugunsdzēsēju glābēju atalgojumu, skaidrojot, ka ugunsdzēsēja glābēja atalgojums ir atkarīgs no tā, cik ilgi viņš atrodas dienestā, dienesta pakāpes un ieņemamā amata. Piemēram, ugunsdzēsējs glābējs, kas dienestā atrodas jau septiņus gadus un kuram nav apgādājamo, pēc nodokļu nomaksas saņem par vienas stundas darbu 2,42 lati. Savukārt, tā kā virsstundas tiek aprēķinātas no pamatalgas, neskaitot piemaksas, tad šādam ugunsdzēsējam glābējam par vienas virsstundas darbu pēc nodokļu nomaksas tiks samaksāti 2,98 lati.
Komentējot sabiedrībā pausto neizpratni, kāpēc meklēšanas darbos tika iesaistīti kadeti, VUGD skaidro, ka 1.kursa kadeti, kuriem vēl nav atļauja strādāt bīstamajā zonā, tika iesaistīti darbos tikai ārpus sagruvušā veikala. Otrā un trešā kursa kadeti ir topošie virsnieki ar jau iegūtu atļauju strādāt bīstamajā zonā.
VUGD pārstāvji norāda, ka neizpratni sabiedrībā raisījis arī lēmums par ārvalstu palīdzības nepieņemšanu. VUGD saņēmis palīdzības piedāvājumu no daudzām valstīm, tajā skaitā Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Lielbritānijas, taču lēmums nepieņemt palīdzību bijis tāpēc, ka VUGD rīcībā bija pietiekami cilvēku un tehniskā resursa, lai veiktu šos darbus. Turklāt paši glābšanas darbi nebija profesionāli sarežģīti, bet gan darbietilpīgi, kā arī vieta, kur tie veikti, bija ierobežota un papildu cilvēkiem nebija fiziski iespējams strādāt.
Kā norāda VUGD, visi šie fakti ir dokumentāli fiksēti radiostaciju ierakstos un izbraukumu uzskaites sistēmā.
Zolitūdē 21.novembra vakarā, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, drupās dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Bīstamo darba apstākļu dēļ bojāgājušo mirstīgo atlieku meklēšana turpinājās četras dienas.
Policija izvirzījusi trīs versijas par šīs traģēdijas iemesliem. Pirmā versija ir saistīta ar objekta projektēšanas un uzraudzības iespējamiem pārkāpumiem. Otrā versija saistīta ar šī būvobjekta pirmās kārtas būvi, bet trešā versija saistīta ar otrās kārtas būves elementiem, proti, jumta seguma papildināšanu ar dažādiem materiāliem, veidojot ziemas dārzu un bērnu rotaļu laukumu.