Saistībā ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) atkāpšanos būtu labi pie reizes veikt ārkārtas Saeimas vēlēšanas un ievēlēt jaunu parlamentu, uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Pēteris Krīgers.
"Jauns parlaments varētu izveidot jaunu, darboties spējīgu valdību, bet nu droši vien, ka parlaments atkāpties netaisās," sarunā ar aģentūru LETA norādīja Krīgers.
LBAS vadītājs arī sacīja, ka valdības darbs pēdējā laikā par īpašu stabilitāti neliecināja. "Es domāju, ka valdības maiņa šajā gadījumā nedos īpaši neko pozitīvu, bet domāju, ka arī nekas negatīvs nenotiks vairāk, kā tas ir noticis, jo pēdējā laikā valdības darbība bija tāda interesanta, drastiska - ar atkāpšanos un demisijām, un visu pārējo," viņš teica.
"Labāk, protams, būtu bijis, ja būtu stabila valdība, darboties spējīga, kas var pieņemt lēmumus, kas savā starpā nekašķējās un nodrošina jūtamu stabilitāti arī iedzīvotājiem. Diemžēl mums nav tas pēdējā laikā bijis," viņš piebilda.
Tāpat Krīgers pauda viedokli, ka mainīt valdību nepilnu gadu pirms kārējām vēlēšanām ir "diezgan draiski". Tā Latvija sekojot karsto zemju praksei, piemēram, tādu kā Itālija.
"Parasti jau tas neved uz tādu īpašu stabilitāti, ja tik ļoti bieži jāmainās valdībai un pirmajām personām. Nevaru teikt, ka tas ir normāli un tas ir labi," sacīja Krīgers.
Vaicāts, kā vērtē premjera skaidrojumu, ka viņš nolēmis demisionēt, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Krīgers bija īss. "Varbūt, ka tas tā arī ir domāts," viņš sacīja.
LBAS vadītājs neprognozē, kurš varētu vadīt nākamo valdību. "Neesam runājuši par to, un, tā kā valdība tiek veidota no tiem cilvēkiem, kuri uzvar vēlēšanās, mēs šobrīd nevaram to prognozēt," viņš norādīja.
Kā ziņots, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Ministru prezidents nolēmis demisionēt.
Par atkāpšanos no amata Dombrovskis paziņoja trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
"Gribu pateikt paldies Latvijas sabiedrībai par tās līdzdalību, ko esmu jutis smagajā ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanā un kas ļauj Latvijai atgriezties uz izaugsmes ceļa. Vēlos atvainoties par tām lietām, kas nav izdevušās," sacīja Dombrovskis.
Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas.
Savukārt Bērziņš norādīja, ka šī ir sēru nedēļa. "Es aicinātu katru, kas skatās uz priekšu nākotnē, izvērtēt savu atbildību un attiecīgi rīkoties," sacīja Bērziņš. Viņš 4.decembrī sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, kurā tiks izskatīti jautājumi par Zolitūdes traģēdiju.
Dombrovskis valdību vada kopš 2009.gada marta. Pirmo reizi Ministru prezidenta amatā Dombrovskis tika apstiprināts 2009.gada 12.martā, otro reizi - 2010.gada 3.novembrī. Savukārt trešo reizi par valdības vadītāju viņš tika apstiprināts 2011.gada 25.oktobrī.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, Zolitūdē bojā gāja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Dzīvību zaudēja arī trīs ugunsdzēsēji.
Šī bija lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.