"Maximas" zaļais jumts ļāva izdabāt būvnormām
Zolitūdes Maxima apzaļumošana primāri veikta nevis tādēļ, lai būtu labi iedzīvotājiem, bet tādēļ, lai attīstītājs varētu izvairīties no apbūves blīvuma ierobežojumiem.
Pie daudzdzīvokļu ēkām ir jābūt gan zaļajai zonai, gan rotaļu laukumam bērniem. Taču konkrētajā vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, apbūves platība izrādījās pārlieku maza, lai starp citām mājām ietilpinātu gan jaunu 12 stāvu būvi, gan lielu veikalu, autostāvvietas un vēl zaļumus ar šūpolītēm.
Un tieši tāpēc autostāvvietas pastumtas zem abām ēkām, bet zaļā zona uzstumta uz jumta. Kompromiss, lai nenāktos atteikties no bodes. Šie fakti tika atklāti vakar Rīgas domes ārkārtas sēdē, kur uz izskaidrošanos izsaukts būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Seši iestādes darbinieki uz izmeklēšanas laiku ir atstādināti no pienākumu pildīšanas, bet viņu priekšnieks ir pirmais kandidāts amata zaudēšanai pavisam. Opozīcija vakar jau sāka vākt domubiedrus priekšlikumam par I. Vircava atstādināšanu, jo ne tikai opozicionāriem būvvaldes vadītāja ziņojums radīja nevarības iespaidu. Pašlaik Rīgas būvvalde ir ķeksīšu institūcija, kuras galvenais pienākums ir nevis domāt līdzi, bet dokumentu sarakstu lapās ieķeksēt, kādi dokumenti saņemti. Par to, ka projekta gaitā vienlaidus jumta kopnes aizvietotas ar divdaļīgajām, būvvalde netika informēta, jo nevienam nebija pienākums to darīt. Tas, ka veikalā atrodas simti cilvēku, kamēr zem un virs viņiem darbināti būvlaukumi, esot likumīgi, jo to paredz projekta sadalīšana divās kārtās. Ja veikalā var ieiet, tātad juridiski tas ir viens objekts, bet jumts, uz kura krāmētas smiltis, bruģis un kūdras maisi, ir pilnīgi cita būve.
Savā ziņojumā Inguss Vircavs daudzkārt minēja, ka būvvalde pārbauda būvprojektu izstrādes tiesiskumu, bet ne pašu būvprojektu un pilnībā uzticas iesaistīto būvniecības personu sertifikātiem.
Būvvaldes vadītāja ieskatā par Maxima būvniecības kvalitāti bija atbildīgas trīs personas – būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš un autoruzraugs Andris Kalinka. Savukārt attiecībā uz paša vadīto kantori I. Vircavs spriež: «Es neredzu, ka būvvalde kaut ko būtu izdarījusi nepareizi. Būvvalde darbojās adekvāti.»
Bailes no atbildības uzņemšanās pašlaik valda visos līmeņos – sākot no premjera, beidzot ar Maxima apsargu. Daži tās tomēr spēj pārvarēt. Arhitekti Zane Kalinka un Andris Kalinka paši lūguši apturēt savu sertifikātu darbību, un vakar tas arī izdarīts. Visu cieņu. Citiem lietā iesaistītajiem pietiek drosmes runāt ar medijiem par savu lomu notikušajā traģēdijā. Taču Mārtiņš Draudiņš ir izņēmums. Viņam vislabāk vajadzētu zināt, kā patiesībā notika Maxima būvniecība, tomēr viņš no sarunas gļēvi slēpjas – ne ar vienu nerunā un arī Neatkarīgajai atsūta īsziņu – lai zvanām uz biroju. Arī līdzjūtību tuviniekiem sava dēla vietā pasaka viņa tēvs, paskaidrojot, ka dēls «negrib atbildēt uz visādu idiotu jautājumiem». Agri vai vēlu tomēr nāksies. Latvijas Būvinženieru savienībā šodien notiek projektā iesaistīto būvinženieru, arī Mārtiņa Draudiņa skaidrojumu uzklausīšana un vakarā lems par viņu sertifikātu apturēšanu.