Latkovska ētiku vērtēs Saeimas komisija

Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valde uzskata, ka shēmā – valsts iestāde pērk pakalpojumus no parlamenta deputāta sievas un dēla firmām, savukārt deputāts balso par šīs iestādes priekšnieka iecelšanu amatā – nav saskatāmas interešu konflikta pazīmes.

Tāpēc stāsts par Ilmāra Latkovska un Latvijas Bankas attiecībām apvienības partiju ētikas komisijās netiks analizēts. Trešdien tas nolemts frakcijas apvienotajā valdes sēdē, un, kā vēsta preses sekretāre Laila Ozoliņa, Neatkarīgās publikācija par I. Latkovska iespējamo interešu konfliktu tika novērtēta ar tādiem izteikumiem kā «tukša muca tālu skan» un «no mušas tiek uzpūsts zilonis». Pēc apvienības domām, nevienam deputātam neesot pienākums sekot līdzi savu radinieku darbībai uzņēmumos, kas deputātam nepieder. Savukārt, pat ja viņš to dara, deputātam neesot pienākums informēt frakciju, ar ko šis uzņēmums slēdz līgumus. «Frakcija līdz šim nemaz nezināja, ka šie uzņēmumi apkalpo Latvijas Banku,» skaidro L. Ozoliņa.

Jāatgādina, ka runa ir par savulaik I. Latkovskim piederējušajām firmām PR Stils un HansaMedia. Pirmajā jau daudzus gadus darbojas deputāta sieva, savukārt otra uz dēla vārda pārrakstīta 2011. gadā, kad I. Latkovskis stājās deputāta amatā. Amatpersonas deklarācijās šis notikums kaut kādu iemeslu dēļ nav atspoguļots, proti, darījums ar uzņēmuma kapitāldaļām nav uzrādīts. No firmas darbības deputāts 2011. gadā guvis ievērojamus ienākumus – dividendēs saņēmis vairāk nekā 9 tūkstošus latu. Tātad tas bijis vērtīgs īpašums, kas jau nākamajā deklarācijā ir mistiski pazudis. Pats I. Latkovskis Neatkarīgajai skaidro: «Šo var uzskatīt par dāvinājumu. Nodevu daļas dēlam.»

Kaut gan deputāts ir vienisprātis ar Nacionālo apvienību (NA), ka viņa rīcībā attiecībā uz Latvijas Banku pārkāpumu nav, un saka: «Es par sevi esmu pārliecināts», tomēr viņš nolēmis vērsties ar lūgumu izskatīt viņa gadījumu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā. Šādi viņš rūpējas, lai ēna nekristu uz NA: «Ja būs formāls atzinums, būs labāk. Tas ir galvenais iemesls.» Komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs apstiprina, ka saruna par šo tematu ar kolēģi jau notikusi un tagad tiek gaidīts iesniegums. Ja I. Latkovskis to tomēr neuzrakstīs, komisija viņa ētikas vērtēšanu varēs rosināt uz Neatkarīgās publikāciju pamata. V. Orlovs vēl turpina iepazīties ar lietas apstākļiem, taču, ja viņš pats nonāktu līdzīgā – no ētiskā viedokļa pretrunīgā – situācijā, nebūtu piedalījies balsojumā par Latvijas Bankas prezidenta apstiprināšanu amatā. To pašu Neatkarīgajai atzina arī Ainars Latkovskis – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs. Nebūtu balsojis.

Pat ja I. Latkovska rīcība tiks skatīta Ētikas komisijā un atzīta par neētisku, nekāds bargais sods viņu negaida. Par deputāta zvēresta pārkāpšanu (tajā parlamentārieši apņemas ievērot likumus un strādāt pēc labākās sirdsapziņas) pienākas rakstveida brīdinājums. Saeimas dotais uzdevums izdomāt kādas nopietnākas sankcijas ētikas pārkāpējiem iestrēdzis Tieslietu ministrijas gaiteņos.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais