Valdība mērķtiecīgi ir demontējusi būvuzraudzības sistēmu valstī, tostarp 2009.gadā reorganizējot jeb faktiski likvidējot valsts būvinspekciju, šodien preses konferencē savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
2009.gadā toreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (V) un Valda Dombrovska (V) valdība nolēma reorganizēt valsts būvinspekciju, lai pilnveidotu būvniecības kontroles sistēmu, novēršot funkciju dublēšanos starp valsti un pašvaldībām. Tādējādi bija iecerēts mazināt birokrātiju būvniecības nozarē un 2010.gadā ietaupīt 411 000 latu.
Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože preses konferencē šodien atspēkoja apgalvojumu, ka valsts būvinspekcijas un pašvaldību būvvalžu funkcijas savulaik būtu dublējušās.
Valsts būvinspekcija tika reorganizēta, un tās funkcijas tika sadalītas un nodotas Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Iekšlietu ministrijai un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. "Tas vien tikai norāda, ka nekādā veidā valsts būvinspekcijas pienākumi vai funkcijas nepārklājās ar pašvaldībām, jo, ja tā būtu, tad nevienam nekas nebūtu jānodod," akcentēja Bože.
Lembergs preses konferencē norādīja, ka 2010.gada 16.decembrī Valsts kontrole oficiālā slēdzienā secinājusi, ka pēc valsts būvinspekcijas likvidācijas būvniecības procesa kontrole Latvijā kopumā ir vājinājusies un nepilnības likumos un atbildīgo institūciju rīcībā ietekmē patērētāju drošību. Turklāt tā arī nebija devusi plānoto valsts līdzekļu ietaupījumu.
Bože norādīja, ka valsts būvinspekcijai bija būtiska nozīme sevišķi no mazo pašvaldību viedokļa: "Ir atšķirība starp lielajām pilsētām, kur dienesti ir nosacīti lieli un ir speciālisti, un ir mazās pašvaldības, kur faktiski vispār būvinspektoru nav un viens būvē, viens kontrolē, un tas pats arī pieņem objektu. Faktiski tas, ka nav vairs valsts būvinspekcijas, tiešām ir trūkums, jo būtiskākais, ko tā darīja, - veica būvprojektu ekspertīzi. No 2009.gada izmainīja punktus normatīvajos aktos, un tā tagad ir licencētā joma - tas, kam ir sertifikāts vai licence, var veikt šo būvekspertīzi," piebilda Bože.
"Faktiski viens birojs izstrādā tehnisko projektu, pāriet pāri ielai pie kaimiņa, viņš veic ekspertīzi, nākamajā dienā viņi apmainās. Faktiski tas ir tāds darījums, kur ekspertīze ir uz vienas lapas, neskatoties, vai tas ir veikala vai rūpnīcas projekts. Agrāk tā nebija, jo bija jāekspertē katra būvprojekta daļa - konstruktīvā daļa, inženierkomunikācijas utt. Visam bija ekspertīze, tas tika apkopots un veikts galīgais slēdziens. Tagad nekā tamlīdzīga nav - ir uz A4 lapas uzrakstīts, ka viss atbilst [normām] un var akceptēt," norādīja Bože.
Pašvaldības būvvalde nav tiesīga neakceptēt būvprojektu, ja ir pozitīvs ekspertīzes atzinums un tiek izpildītas prasības, ko pieprasīt ir būvvaldes kompetencē.
Bože norādīja uz būtisku trūkumu normatīvajos aktos, kuri kopš 2011.gada vairs neparedz, ka būvvaldē jāiesniedz būvniecības procesa laikā veiktās tehniskā projekta izmaiņas saistībā ar būves nesošo konstrukciju risinājumiem. Tāpat nav jāveic arī atkārtota ekspertīze.
"Cilvēki saņem būvatļauju, sāk būvēt, un tālāk būvniecības procesā pasūtītājs sāk optimizēt risinājumus - kopā ar projektētāju izmaina būtiskus nesošo konstrukciju tehniskos risinājumus. Normatīvie dokumenti vairs neparedz, ka šīs izmaiņas jāiesniedz būvvaldē un ka tās vēlreiz jāekspertē," norādīja Bože. Šādas izmaiņas var veikt autoruzraudzības kārtībā. Līdz ar to pašvaldības būvvalde izmaiņas tehniskajā projektā nereti konstatē vien tad, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.
Pašvaldībā izmaiņas tehniskajā projektā jāiesniedz tad, ja tiek mainīts būves ārējais veidols.
"Nevajag domāt, ka valsts būvinspekcija bija ļoti jaudīga un spēcīga, bet tomēr ir labāk, ja tā ir, nevis vispār nav," rezumēja Lembergs.