Valsts būvinspekciju likvidēja 59 tūkstošu latu dēļ

 
©Scanpix

Vairāk nekā četrus gadus pēc Valsts būvinspekcijas (VB) likvidācijas, kas būtiski vājināja būvniecības uzraudzību un, iespējams, pastarpināti veicināja arī aizvadītās nedēļas traģēdiju Zolitūdē, likumprojektu pieņēmušie deputāti detaļas par lēmuma taisīšanu atcerēties nespēj.

Viens ir skaidrs – lāpot pa visām šuvēm plīstošo valsts budžetu, Ekonomikas ministrija, valdība kopumā un Saeima iestādi likvidējusi nevis būvuzraudzības birokrātijas atvieglošanai, bet dzenoties pēc 59 tūkstošu latu ietaupījuma.

Iebilda tikai viens

Gatavojot grozījumus 2009. gada budžetā, Ekonomikas ministrija nāca klajā ar priekšlikumu reorganizēt VB un tās funkcijas uzticēt Patērētāju tiesību aizsardzības centram, Iekšlietu ministrijai un pašvaldībai. Gadu gaitā izveidojusies situācija, ka būvju uzraudzību veic privāti uzņēmumi, kuriem izsniegti atbilstoši sertifikāti.

Toreiz plānoja, ka pēc VB likvidācijas valsts atlikušajos sešos 2009. gada mēnešos ietaupīs 104 tūkstošus latu, un šī valstij, nenoliedzami, grūtajā laikā bija pietiekama motivācija, lai, daudz neaizdomājoties, šādus grozījumus Būvniecības likumā atbalstītu arī Saeimas vairākums.

Saeimai, skatoties valdības rosinātos grozījumus pirmajā lasījumā, valsts bankrota draudu radītā balsošanas mašīna pat neizķērās, kad pie frakcijām nepiederošais Aigars Štokenbergs aicināja valstij saglabāt pienākumu veikt būvnieku uzraudzību.

«Es vēršu uzmanību uz to, ka šajā likumā tiek iestrādāts viens princips (..) nodot turpmāk būvnieku sertifikāciju privātai personai. (..) Lūdzu, vismaz to normu «izravējiet» ārā tad, kad jūs skatīsieties šo likumprojektu atbildīgajā komisijā,» tolaik teica

A. Štokenbergs. Tomēr viņa aicinājumu ne atbildīgā Budžeta, finanšu (nodokļu) komisija, ne līdzatbildīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija tā arī nesadzirdēja, un otrajā lasījumā likumprojekts tika pieņemts ar 78 balsu atbalstu.

Pret balsojušos Neatkarīgajai neizdevās noskaidrot, jo konkrētās Saeimas sēdes darba kārtība un līdz ar to arī balsojuma rezultāti šobrīd nav pieejami, bet likumprojekta izstrādē iesaistīto Saeimas komisiju locekļi nespēja atsaukt atmiņā tā laika motivāciju.

Būvinspekcija neglābtu

Tolaik un tagad opozīcijā esošais tautsaimniecības komisijas biedrs Artūrs Rubiks (Saskaņas centrs) šos grozījumus atminējās miglaini. Tolaik bijis skaidrs, ka valstī krīze ir un naudas nav, tāpēc valdības virzītās iniciatīvas par līdzekļu taupīšanu daudz apšaubītas netika.

Komisijas priekšsēdētāja biedrs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) gan atcerējās, ka diskusijās piedalījušies arī būvinženieru savienības pārstāvji, taču viņus atsaukt atmiņā nespēja. Atmiņā bija palikusi valdības argumentācija, ka, likvidējot VB, tiktu samazināts birokrātijas slogs, atvieglota būvnieku ikdiena. Viņš arī neuzskata, ka VB saglabāšana vai atjaunošana spētu novērst līdzīgas traģēdijas.

«Ir jāsaprot – ja izrādīsies, ka izmantotas skrūves, kas nav atbilstošas kvalitātes, tad neviena institūcija – ne būvvalde, ne inspekcija – to neatklās. Nav iespējams kādai institūcijai pārbaudīt visus būvmateriālus,» saka V. A. Krauklis.

Šādai nostājai nepiekrīt Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, kas atgādina, ka līdz ar VB likvidāciju tika likvidēta arī būvobjektu valsts ekspertīze, kas bija nepieciešama visiem sabiedriski nozīmīgiem objektiem. Tagad ekspertīzes varot dot jebkurš, kuram ir sertifikāts projektēšanā, lai gan faktiski sabiedriski nozīmīgos projektos tam jābūt komandas darbam.

Valdīja taupība

Arī par likumprojektu atbildīgās budžeta komisijas biedrs Kārlis Leiškalns (Tautas partija) atcerējās, ka tolaik, baidoties no Pasaules Bankas sankcijām pret Latviju, par valdības plāniem kaut ko likvidēt, lai ekonomētu, neviens īpaši neiebilda.

«Toreiz pret valdības virzītiem budžeta samazinājumiem īpaši neviens neiebilda. Toreiz tādi 50 tūkstoši lidoja uz visām pusēm. Pieņēma politiskus lēmumus, ņemot vērā valdības ekspertīzi,» saka K. Leiškalns. Tādu pašu budžeta komisijas attieksmi pret tolaik skatītajiem ekonomiju sološajiem likumprojektiem apliecināja arī tās priekšsēdētāja biedre Baiba Rivža (Zaļo un zemnieku savienība).

Tomēr Ekonomikas ministrijas un valdības ekspertīze nākamajā gadā neizturēja Valsts kontroles (VK) pārbaudi. Ja valdība 2009. gadā uz VB rēķina bija iecerējusi ietaupīt 104 tūkstošus, tad ietaupīt izdevās tikai 59. Arī nākamā gada pirmajos sešos mēnešos no iecerētās 205,7 tūkstošu latu ekonomijas izdevās ietaupīt tikai 80 VK arī neslēpa pārliecību, ka, likvidējot VB, ne tikai nav sasniegti iecerētie mērķi, bet arī vājināta būvniecības uzraudzība.