Re&Re būvobjekti: pazudis žogs un papīri

Būvi Rīgā, Priedaines ielā 20 cilvēki patiešām atcerēsies vēl ilgi, bet pavisam citādi, nekā to ēkas pamatu likšanas laikā pieteica Homburg Group prezidents Ričards Homburgs (no kreisās), būvfirmas Re&Re valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume un ģenerāldirektors Didzis Putniņš © Evija Trifanova/LETA

Gan būvniecības objektu pasūtītāji, gan pašvaldības solās vēlreiz pārliecināties, kas notiek objektos aiz būvfirmas Re&Re izkārtnes.

Jau pagājušajā piektdienā Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzdeva pašvaldības būvvaldei pārbaudīt visus Re&Re objektus, kas tiek celti Rīgas teritorijā. Vakar būvvalde iepazīstināja ar pārbaužu rezultātiem.

Par būvniecības nozari valsts mērogā atbildīgais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vakar paziņoja, ka piektdien uzdevis visām pašvaldību būvvaldēm veikt drošības pārbaudes sabiedriskajās ēkās. Šāds uzdevums ir pārāk plašs izpildei īsā laikā, tāpēc tas sašaurināts līdz ēkām, kas celtas vai pārbūvētas pēdējos gados, kā arī tām, kur būvdarbi notiek patlaban.

Re&Re mājaslapa par pašlaik būvējamiem uzrāda 14 objektus no Jūrmalas līdz Rēzeknei un Ilūkstei. Šis saraksts piesaista uzmanību arī ar valsts un pašvaldību absolūto dominēšanu pasūtītāju sarakstā. Privāti pasūtīti tur ir tikai traģēdiju izraisījušā Zolitūdes objekta otrās kārtas būvdarbi. Šāds pasūtītāju sadalījums ir izskaidrojams, jo beidzas Eiropas Savienības 2007. – 2013. gada plānošanas periods un atlicis pavisam nedaudz laika, lai iztērētu ES palīdzības fondu naudu. ES gan neprasa, lai būvdarbi tiktu pabeigti tieši šā gada

31. decembrī, tomēr darbojas kārtējais faktors, kas steidzina darbus un padara apšaubāmu to kvalitāti.

Arī Rīgas būvvalde ir apsekojusi 14 objektus, bet to saraksts atšķiras no Re&Re saraksta. Būvfirma nav uzrādījusi divus objektus, kur būvvalde konstatējusi, ka nekādi būvdarbi tiešām nenotiek. Nelaimi nesošais Zolitūdes objekts būvvaldes atskaitē vispār neparādās, bet Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunbūve figurē kā adrese, kas vēl jāpārbauda. No atlikušajiem objektiem trijos konstatētas «neatbilstības dokumentācijā» un vienā – kļūda dabā: lai gan būvdarbi vēl nenotiek, teritorijai jau jābūt nožogotai.

Valsts būvinspekcijas likvidācija nozīmēja, ka inspekcijas pienākumi bija jāsadala starp būvobjektu pasūtītājiem un pašvaldību būvvaldēm. Šī pienākumu pārdale nav izsmeļoši reglamentēta. Tagadējie centieni sarīkot papildu pārbaudi kaut tikai Re&Re objektiem kārtējo reizi parādīja, ka dažādas iestādes vienā un tajā pašā situācijā rīkojas dažādi – atbilstoši savai gaumei un spējām.

Piemēram, Veselības ministrija vakar solīja tikai gaidīt, ko tai par Re&Re objektiem Rīgā pavēstīs Rīgas būvvalde. Sagaidīja ziņu, ka Paula Stradiņa slimnīcas korpusa jaunbūvē nekādu neatbilstību nav, jo būvniecība tur tik tikko sākta, bet Gaiļezera slimnīcas rekonstrukcijā pieļautas «neatbilstības dokumentācijā».

A/s Valsts nekustamie īpašumi nosaukums uzliek iestādei pienākumu no celtniecības darbiem saprast daudz vairāk nekā ārstniecības iestādēm un šīs nozares ministrijai. Tāpēc iestādei esot plāni, kā turpmāk virzīt ugunsnelaimi piedzīvojušās Rīgas pils atjaunošanu (Rīgas būvvaldes viedoklis – tur viss esot kārtībā) un Valsts ieņēmumu dienesta jaunās ēkas pabeigšanu. Rīgas būvvaldes dokuments gan rāda, ka valstij gar VID ēku maza daļa, jo pasūtītājs tur ir SIA Biroju centrs «Ezerparks».

No veselā saprāta viedokļa, interese par VID jaunbūvi būtu jāizrāda VID darbiniekiem, ja viņi negrib piedzīvot neko līdzīgu Zolitūdes traģēdijai. Pēc tās taču atklātībā cirkulē Zolitūdes ēkas celtniecībā iesaistīto cilvēku stāsti, kā Re&Re nolīgtie apakšuzņēmēji ņēmuši celtniekus praktiski no ielas, nodarbinājuši bez darba līgumiem un uzdevuši bēguļot, ja objektā kādreiz ieklīduši VID un citu kontrolējošo iestāžu darbinieki. «VID var apstiprināt, ka gan 2012. gada rudenī, gan 2013. gada jūlijā, augustā un septembrī veica pārbaudes būvobjektā Mežaparkā, pamatā par darba tiesisko attiecību ievērošanu, bet informāciju par pārbaužu rezultātiem, ņemot vērā, ka šajā situācijā ir identificējami nodokļu maksātāji, VID liedz sniegt likums,» Neatkarīgajai pavēstīja VID preses dienests.

Turpinās Kultūras ministrijas rūpes par Nacionālās bibliotēkas jaunbūvi. Spriežot pēc jaunbūves īpatsvara Kultūras ministrijas budžeta sadalījumā, Kultūras ministriju varētu saukt par attiecīgā objekta celtniecības ministriju. Tā tad nu dara, ko var, – konstatējusi 3500 (jā, tik daudz) neatbilstību bibliotēkas projekta realizācijā un tagad domā, ko ar šo kļūdu sarakstu iesākt.

Divkārša atbildība Rīgas domei ir par Nacionālā mākslas muzeja pārbūvi, jo pašvaldība tur ir gan būvniecības pasūtītāja, gan uzraudzītāja. Kā pasūtītājai tai nāksies piemaksāt par avantūru – zemzemes stāvu būvēšanu bez pienācīgas grunts izpētes, kā uzraudzītāja tā atklājusi Re&Re darbā «neatbilstības dokumentācijā».

Jūrmalas pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai Ekonomikas ministrijas aicinājuma ķērusies pie visu sabiedrisko ēku drošības pārbaudes. Aizdomīgākais būvobjekts šajā gadījumā ir Dzintaru koncertzāle Re&Re izpildījumā. Tur «notiek regulāras sapulces būvobjektā ar būvnieku un domes speciālistu piedalīšanos, bet nākamajā nedēļā papildus tiks organizēta arī šī projekta vadības grupas sanāksme», Neatkarīgo informēja domes pārstāvis Reinholds Pelše.

Ticēsim, ka nekas slikts nedraud Rēzeknes augstskolas jaunbūvei, kur Re&Re darbam sekojis ļoti apzinīgs būvuzraugs. Šādu būvuzrauga darba novērtējumu Neatkarīgā saņēma no augstskolas rektora Edmunda Teirumnieka. Rēzeknes augstskolas jaunbūves korpusa betonēšana nav uzticēta turpat Rēzeknē savāktiem cilvēkiem, bet celtnieki braukuši no Rīgas. Arī Rēzeknē reizi nedēļā notikušas celtniecībā iesaistīto vadītāju sapulces, un tūlīt pat tikšot spriests, vai Zolitūdes traģēdija neliek vēl kaut ko pārskatīt un pārbaudīt attiecībā uz jau paveiktajiem un turpmākajiem darbiem.

Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais