"Re&Re": Slēdzot līgumu par Zolitūdes projekta būvniecību, projektā jumta sijas jau bija divdaļīgas
Laikā, kad tika noslēgts līgums par Zolitūdes lielveikala "Maxima" būvniecību, projektā jumta sijas jau bija divdaļīgas, biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja būvfirmas SIA "Re&Re" biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume.
"Mēs noslēdzām līgumu par būvniecības darbu veikšanu un saņēmām projektu, kurā jumta metāla sijas jau bija divdaļīgas ar stiprinājumiem. Sākotnējais projekts ar viengabala jumta sijām pie "Re&Re" nemaz nav nonācis," skaidroja Straume.
Pirmajā būvniecības kārtā "Re&Re" sāka strādāt 2010.gada augustā-septembrī, un objekts tika nodots 2011.gada oktobrī.
"Jumta kopnes rasējums, kur parādās kopne no divām daļām, būvnieku rīcībā nonāca 2010.gada augustā, kad, līgumu slēdzot, mūsu rīcībā tika nodots projekts ar risinājumu," skaidroja Straume.
Biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošais jumta kopnes rasējums, kuru akceptējis projekta autors Ivars Sergets no "HND grupas", ir datēts ar 2009.gada 4.novembri.
Straume piebilda, ka jumta metālkonstrukciju montāžu būvlaukumā veica to ražotājs un piegādātājs SIA "Vikom Industry".
Jau ziņots, ka Zolitūdes lielveikala "Maxima" būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, biznesa portālam "Nozare.lv" iepriekš atzina ēkas inženierprojekta autora SIA "HND grupa" īpašnieks projektētājs Ivars Sergets.
"Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu," sacīja Sergets.
Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. "Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki," skaidroja Sergets.
Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. "Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam," piebilda Sergets.
Lielveikalā izmantoto jumta metālkonstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA "Vikom Industry" ražošanas projektu vadītāja Svetlana Andrianova biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka ražotājs garantē piegādāto metāla konstrukciju atbilstību projektā prasītajai kvalitātei.
"Sijas tika izgatavotas atbilstoši projektam. Skrūves mēs neražojam, tāpēc tās tika iepirktas SIA "Eurobolts", taču visai skrūvju partijai bija atbilstības deklarācija, kas apliecina to atbilstību prasībām," piebilda Andrianova.
Minētās konstrukciju izmaiņas kā iespējamo traģēdijas iemeslu min arī būvnieku piesaistītais eksperts, būvinženieris Valters Celmiņš.
Celmiņš Latvijas Televīzijai stāstīja, ka sākotnēji metāla kopnes plānotas vienlaidus, bet tieši "Vikom Industry" esot piedāvājusi tās mainīt uz divdaļīgām, jo tādas vieglāk uzstādīt. Pēc Celmiņa vārdiem, diemžēl projekta inženierprojektētāji akceptējuši šādu "ne labu savienojuma veidu".
Lai arī šādas savienotas kopnes netiek rekomendētas, Celmiņš uzsvēra, ka konstrukcijām vajadzējis izturēt plānotās slodzes, tāpēc viņš domā, ka vajadzētu būt arī citiem papildu faktoriem - nepietiekami izturīgām skrūvēm, neplānotām pārslodzēm vai kam citam.
Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, Zolitūdē bojā gājuši 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Gruvešos turpinās darbi.
Sabiedrībai meklējot atbildes, kāpēc sagruva "Maxima" lielveikala ēka un kas būtu jāsauc pie atbildības par cilvēku upuriem, publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, bet populārs ir pieļāvums, ka vājā vieta lielveikalā varētu būt metāla sijas, kas balstīja jumtu.
Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu - betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.
Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. "Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju, ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes," pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.
Arī Somijas kompānijas "Rak Tek Solutions" galvenais inženieris igaunis Tomass Kaljass, spriežot pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām, pauž viedokli, ka "Maxima" sabrukusi nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ. Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā būtu varēts izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.
Kaljass arī uzsver, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un pietiekami augstā kvalitātē.