Galvenās traģēdijas versijas – pārkarsusi kopne vai izkustināti pamati

Diskusijās par traģēdijas iemesliem iesaistījies visplašākais ekspertu loks, tiek izteikti dažādi minējumi – gan attiecībā uz iespējamo jumta pārslodzi, ko varēja izraisīt projektam neatbilstošais pīrāga biezums, gan problēmām ar nesošajām konstrukcijām, tostarp kopņu skrūvju izturību.

 Ir jāgaida ekspertīžu rezultāti, tomēr daudzi būvniecības nozarē strādājošie jau tagad sliecas domāt, ka sekas uz konstrukciju izturību atstājis 2011. gadā būvobjektā notikušais ugunsgrēks. Arhitekts Ralfs Rozenvalds skaidro, ka koks pat pārogļojies vēl ilgi saglabā savu nestspēju, kamēr metāls karstumā maina struktūru. Attiecīgi no ugunsdrošības viedokļa tērauds pilnīgi noteikti nav tas labākais materiāls. Kad no ierindas izgāja viena jumta konstrukcijas daļa – sākās domino efekts. Arvien pieaugošo slodzi neizturēja arī pārējās konstrukcijas – sekoja otrais un trešais nogruvums. Konstrukciju izturība primāri ir inženieru darba lauks – tieši viņi rēķina slodzes, materiālus, konstrukciju izvietojumu. Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume atzīst, ka šobrīd lielākās aizdomas krīt uz ugunsgrēku – ja kopnes ugunī uzkarsa un tika strauji atdzesētas ar ūdeni, tās varēja zaudēt savu nestspēju. Tam nepiekrīt objekta pirmās kārtas būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Metāla konstrukcijas no uguns sargāja 300 milimetru bieza keramzīta bloku siena un akmens vate. Tomēr, pēc M. Straumes domām, ir svarīgi noskaidrot, vai pēc ugunsgrēka pasūtītājs organizēja tehnisko apsekošanu. Jo metālam ir spēja vadīt siltumu. Ja vienā vietā uguns tam tomēr tika tuvumā, siena varēja arī nepasargāt armatūru. Pastāv gan arī otra versija par sabrukuma iemesliem. Vispirms uzbūvēta veikala ēka, pēc tam līdzās sāka celt daudzstāvu dzīvojamo ēku. Iespējams, dzenot pāļus, mainījās grunts spiediens līdzās un tika izkustināts veikala ēkas pamats. Tātad, iespējams, nepareiza darbu plānošana un secība.

Jumta kopnes pārlūza pa vidu. Tās bija saskrūvētas, kaut gan sākotnēji bija plānotas vienlaidus metāla sijas. Teorētiski arī tas varēja ietekmēt kopējo noturību. Ēkas inženierprojekta autora HND grupa īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets aģentūrai LETA skaidro: «Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu.» Slodžu pārrēķini gan tikuši izdarīti. Taču I. Sergetam nav ziņu, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam. Tātad pastāv iespēja, ka vispirms pārkarsušas, bet pēc tam slodzi nav izturējušas skrūves.

Izmeklēšanai līdztekus traģēdijas tehniskajam iemeslam jāpasaka arī, kurš vainīgs, jānosauc uzvārds vai uzvārdi, lai ļaunprātība vai nolaidība tiktu sodīta. Nebūtu pareizi, ja cilvēki, uz kuru sirdsapziņas, iespējams, ir desmitiem dzīvību, arī pašlaik turpinātu pildīt savus profesionālos pienākumus. Tāpēc nozares profesionālās organizācijas – gan arhitekti, gan būvinženieri – jau šonedēļ plāno lemt par sertifikātu apturēšanu Maxima būvniecībā iesaistītajiem kolēģiem.