Patlaban viens no veiksmīgākajiem biznesa veidiem Latgales laukos ir nelielas pārtikas ražotnes, aģentūrai LETA atzina Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Vladislavs Stankevičs.
"Tādu ir visai daudz, un tās pietiekami veiksmīgi strādā gan eksportam, gan vietējam tirgum. Starp šiem cilvēkiem nereti ir arī repatrianti, kas ar savām tehnoloģijām un nopelnīto naudu ir atbraukuši atpakaļ uz mājām un pietiekami veiksmīgi strādā," norādīja Stankevičs.
Salīdzinot situāciju uzņēmējdarbībā Latgales laukos, piemēram, 2010.gadā un tagad, uzņēmējdarbības centra vadītājs atzina, ka tā kopumā ir uzlabojusies. Lielā mērā pateicoties Latgales plānošanas reģiona aktivitātēm tūrisma jomā, šovasar labi gājis arī šajā jomā strādājošajiem lauku uzņēmumiem.
Savukārt viena no lielākajām problēmām veiksmīgai uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē, pēc Stankeviča domām, ir motivācijas trūkums cilvēkos. Pateicoties krīzei, negatīvajai informācijas plūsmai masu mēdijos, cilvēkiem pietrūkst pozitīvās noskaņas un motivācijas ideju īstenošanai.
Vēl viens moments ir izglītības sistēma. Vidējās mācību iestādēs jauniešiem netiek dots pietiekami daudz informācijas par uzņēmējdarbību. Rezultātā, pabeidzot 12.klasi, jaunietim bieži vien nav saprašanas par to, kas tad īsti ir uzņēmējdarbība, kas ir uzņēmums, kādas ir uzņēmumu formas, kā nodibināt uzņēmumu. Savukārt tādās attīstītajās valstīs kā, piemēram, Vācijā un Norvēģijā bērni uzņēmējdarbībai tiek sākti gatavot bez maz vai jau no bērnudārza.
Lai parādītu, ka sākt uzņēmējdarbību nemaz nav grūti, un, lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionā, LUC šogad ir ieplānojis virkni motivācijas pasākumu jauniešiem, kur ar prezentāciju palīdzību elementārā valodā jauniešiem tiks stāstīts par pamata biznesa lietām, par uzņēmu formām, par dažādiem piedāvātajiem atbalsta instrumentiem.
Grūtākais, pēc uzņēmējdarbības centra vadītāja domām, ir biznesa idejas sagatavošanas posms. Savukārt, ja biznesa ideja ir normāli izstrādāta, naudu tās īstenošanai var atrast. Ja tā nav milzīga ražotne, tad pietiekot arī ar "Hipotēku bankas" starta programmu. Savukārt ķerties pie milzīga projekta īstenošanas jau ar pirmo biznesa ideju esot visai riskanti.
Latgales uzņēmējdarbības centra reģionālā konsultante no Preiļiem Ineta Liepniece atzina, ka viena no lielākajām problēmām laukos ir cilvēkresursi. "Pakalpojuma ņēmēju ir tieši tik, cik viņu ir, un šis skaits sarūk. Rezultātā uzņēmēji nevar palielināt atalgojumu saviem darbiniekiem, jo pietrūkst apgrozījuma. Tāpat nav liela arī darbinieku izvēle. Faktiski uzņēmēji ir tādi kā situācijas ķīlnieki," norādīja Liepniece.
Savukārt reģionālā konsultante no Ludzas Inga Ostrovska pastāstīja, ka apmeklētāju interese par uzņēmējdarbības centru bieži vien ir saistīta ar pareizu nodokļu administrēšanu pēc tam, kad uzņēmumā ir paviesojušies Valsts ieņēmu dienesta, Pārtikas veterinārā vai kādu citu kontroles dienestu darbinieki.
Latgales uzņēmējdarbības centra reģionālā konsultante no Balviem Gunta Božoka norādīja, ka, ņemot vērā visai smago vidi, centra pārstāvim brīžam nākas strādāt ne vien kā uzņēmējdarbības konsultantam, bet arī kā psihologam. "Bieži vien arī cilvēki, kas atbrauc no ārzemēm, ir tajā pašā pozīcijā kā aizbraucot - nevar ne samaksāt par dzīvokli, ne saņemt pabalstus," sacīja Božoka.
Latgales uzņēmējdarbības centrs savu darbību sāka šī gada pavasarī, aktīvi sadarbojoties ar reģiona uzņēmējiem. Lai sniegtu esošajiem un topošajiem uzņēmējiem ātru un kvalitatīvu konsultāciju pēc iespējas plašākā teritorijā, augustā centrs izveidoja reģionālo konsultantu tīklu.