Patlaban nav pieejams pietiekams finansējums, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās, kurās ir izvietotas valsts pārvaldes nozaru vadošās iestādes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka laikā no 2012.gada novembra līdz šā gada 2.oktobrim no emisiju kvotu izsolēm Latvija ir ieguvusi 7 079 390 latus, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka šī summa būs krietni lielāka - ap 20-40 miljoniem latu. Iegūtā finansējuma būtisks samazinājums ir saistīts ar to, ka krasi samazinājās emisijas kvotu cena - tā bija trīs reizes mazāka nekā minimālā agrāk prognozētā cena. Lai gan Eiropas Parlaments 3.jūlijā, atkārtoti balsojot par emisijas kvotu pārpalikuma apjoma samazināšanu, atbalstīja 900 miljonu EUA izsolīšanas atlikšanu uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 3.perioda (2013.-2020.gads) vēlākajiem gadiem, tas pagaidām būtiski nav palielinājis cenu, un palielinājums šogad vairs netiek arī prognozēts.
Ņemot vērā VARAM rīcībā esošos līdzekļus energoefektivitātes uzlabošanai, VARAM izvērtējusi valsts pārvaldes nozaru vadošo iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanu. Pieņemot, ka vidējās renovācijas izmaksas ir aptuveni 100 lati uz vienu kvadrātmetru, no līdz šim iegūtā finansējuma varētu nosiltināt ēkas, kuru kopējā platība ir 70 794 kvadrātmetri. Kā piemēru platību salīdzināšanai VARAM min ēku kompleksu Smilšu ielā 1 - Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts kases, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras aizņemto telpu platība ir 21 778 kvadrātmetri. Tāpēc ministrija uzskata, ka finansējums no emisijas kvotu pārdošanas nav pietiekams, lai organizētu atklātu konkursu projektu atlasei finansiāla atbalsta iegūšanai energoefektivitātes pasākumu veikšanai ēkās, kurās izvietotas valsts pārvaldes nozaru vadošās iestādes.
Neesot arī iespējams paredzēt atbalstu šim mērķim no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, jo to ierobežo noteiktā daudzuma vienību pirkuma līguma finansējuma izmantošanas termiņi, proti, nav iespējams nodrošināt jaunu projektu konkursu nolikumu sagatavošanu, projektu konkursu izsludināšanu, projektu iesniegumu vērtēšanu, kā arī projektu īstenošanu, lai finansējumu izmantotu noteiktā daudzuma vienību pirkuma līgumu noteiktajos termiņos.
Vienlaikus gan VARAM izstrādā koncepciju par emisijas kvotu pārdošanas iegūtā finansējuma izmantošanas iespējām, ko izmantos par pamatu kvotu izsoļu instrumenta izveidei. Ar šī instrumenta palīdzību varētu paredzēt atbalstu energoefektivitātes pasākumu veikšanai ēkās, kurās izvietotas valsts pārvaldes nozaru vadošās iestādes un sociālās mājas. Taču arī šajā gadījumā kā ierobežojošais faktors ir finansējuma apjoms, ko iegūs no emisijas kvotu pārdošanas, norāda VARAM.
Emisijas kvotu pārdošanu VARAM sāka 2012.gada beigās, un tā tiks turpināta vismaz līdz 2020.gadam.
VARAM ziņojumu otrdien, 26.novembrī, izskatīs Ministru kabineta sēdē.