Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir piemērojusi SIA "Pirmais Baltijas Kanāls" (PBK) administratīvo sodu 1500 latu apmērā par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumiem raidījumā "Cilvēks un likums".
Kā informē NEPLP, sods piemērots, jo minētajā raidījumā netika nodrošināts likumā noteiktais pienākums faktus un notikumus atspoguļot objektīvi, ievērojot viedokļu daudzveidību un nepārraidot vienpusīgu propagandu.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants norāda: "Kanālam PBK uzliktais administratīvais sods saistībā ar Lietuvas brīvības cīnītājus apmelojošo raidījumu "Cilvēks un likums" ir maksimālais, ko paredz Latvijas likumi. Jāatzīmē, ka NEPLP patlaban veic PBK satura monitoringu, lai pastiprināti uzraudzītu, kā šis plašsaziņas līdzeklis ievēro Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un citus normatīvos aktus, kas regulē elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību. Ja šāds pārkāpums atkārtosies, var tikt izskatīts arī jautājums par iespējamo apraides atļaujas anulēšanu."
Lēmuma argumentācijā NEPLP norāda, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikts, ka mediju pienākums ir nodrošināt, lai "fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi, veicinot viedokļu apmaiņu, un atbilstu vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentārus un viedokļus atdala no ziņām un nosauc viedokļa vai komentāra autoru. Pienākums atspoguļot faktus un notikumus objektīvi ietver arī pienākumu atspoguļojot viedokļus, ievērot viedokļu daudzveidību, nepārraidīt vienpusīgu propagandu."
NEPLP norāda, ka raidījuma "Cilvēks un likums" sižetā par Lietuvas brīvības cīnītājiem viedokli sniedz tikai personas, kuru teiktais aizstāv viedokli, saskaņā ar kuru specvienība nav vainojama 1991.gada 13.janvāra traģiskajos notikumos Lietuvā. Sižeta autori šo versiju pasniedz kā neapstrīdami pierādītu. Sižetā nav lūgts to personu viedoklis, kuras, iespējams, varētu oponēt sižeta autoru popularizētajai notikumu versijai, un no sižeta neizriet, ka tā autori būtu centušies šādu viedokli iegūt.
NEPLP uzskata, ka sižets veidots tā, lai vienu, neviennozīmīgi vērtētu 1991.gada 13.janvāra Lietuvas notikumu versiju pasniegtu kā neapstrīdami pierādītu, neskatoties uz to, ka pat no sižetā sniegtās informācijas izriet, ka Lietuvas tiesībsargājošās iestādes šai versijai nepiekrīt. Tādējādi sižetā fakti pasniegti apzināti negodīgi.
Padome skaidro, ka PBK bija pienākums nepieļaut šādu sižetu pārraidīšanu, ja nebija iespējams nodrošināt tādu citu viedokļu atspoguļošanu, kas līdzsvarotu sižeta acīmredzamo vienpusību. Tāpat sižetā ietvertais vienpusīgais faktu un viedokļu atspoguļojums pēc būtības mudina uz nostaļģiju pēc PSRS un ir vērtējams kā centieni diskreditēt Lietuvas (un netieši arī pārējo Baltijas valstu - Igaunijas un Latvijas) neatkarības centienus 1990.-1991.gadā. Kā norāda NEPLP, sižeta faktiskais mērķis ir diskreditēt Baltijas valstu valstiskumu un noliegt PSRS agresiju pret Lietuvu 1991.gada 13. janvārī.
Pamatojoties uz to, padome uzskata par pierādītu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumu un piemēro PBK administratīvo sodu.
Kā informēja "Baltijas Mediju alianses" preses sekretārs Edžus Vējiņš, komentārs par to, vai PBK šo lēmumu pārsūdzēs, tiks sniegts, tiklīdz tas tiks saņemts un uzņēmums ar to iepazīsies.
Jau ziņots, ka Lietuvas sabiedrībā sašutumu izraisīja 4.oktobra raidījums "Cilvēks un likums", kurā tika apgalvots, ka 1991.gada 13.janvārī uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim neesot bijis neviena upura, kura nāvē būtu vainojama padomju armija, un viss notikušais esot liela Lietuvas varasiestāžu provokācija. Pārraidē piedalījās Krievijas pilsonis, bijušais Padomju Savienības Valsts drošības komitejas specvienības "Alfa" komandieris Mihails Golovatovs, ko Lietuva jau 22 gadus grib saukt pie atbildības saistībā ar šo uzbrukumu, kā arī Lietuvas Komunistiskās partijas darbonis Aļģimants Naudžūns un bijušais Lietuvas PSR prokurors Antans Petrausks.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju un pārtrauca televīzijas un radio raidījumus. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti.