Antibiotiku patēriņš Latvijā audzis, visvairāk lieto slimnīcās
Antibiotiku patēriņš mūsu iedzīvotāju vidū Eiropas Savienībā ir viens no zemākajiem, vēl zemāks tas ir tikai Igaunijā un Nīderlandē, taču šo ziņu aizēno fakts, ka slimnīcās antibiotikas lieto «pa labi un pa kreisi».
Šāds secinājums izriet no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra datiem. Tā kā antibiotiku nepareizai lietošanai var būt dramatiskas sekas, Latvija un visas ES valstis īpaši tam dibinātā Eiropas Antibiotiku dienā pievērš sabiedrības uzmanību pareizai antibiotiku lietošanai, jo nepareiza antibiotiku izvēle un lietošana rada mikroorganismu rezistenci jeb noturību pret antibiotikām. Un tas savukārt apdraud daudzu slimību ārstēšanu un izārstēšanu, piemēram, daudzos gadījumos antibiotikas vairs nepalīdz tuberkulozes ārstēšanā, jo slimības izraisītājs ir rezistents pret vairumu zāļu.
«Antibiotiku lietošana ārpus slimnīcām – to, kuras cilvēki pērk paši ar ārsta recepti – pēdējos gados nedaudz pieaugusi, tomēr ne strauji, tāpēc situāciju nevar saukt par kritisku,» secina Slimību profilakses un kontroles centra sabiedrības veselības analītiķe Elīna Dimiņa. Izpēte liecina, ka vairāk tiek lietotas plaša spektra antibiotikas, proti, tādas, kuras iedarbojas uz plašu baktēriju klāstu, tā vietā, lai konkrētas slimības gadījumā izrakstītu un pacients lietotu šaura spektra antibiotikas, kuras iedarbojas uz konkrētiem baktēriju tipiem. Daudz sliktāka situācija ir Grieķijā, Kiprā, kur iedzīvotāju vidū antibiotiku patēriņš ir ļoti liels.
Taču pavisam cita situācija paveras, ja salīdzina valstis pēc to antibiotiku patēriņa slimnīcās, un tur Latvija ir pirmajā vietā. No datiem izriet, ka vislabākā situācija ir Nīderlandē, jo tur ir zems antibiotiku patēriņš gan sabiedrībā, gan slimnīcās. «Šie rādītāji un tas, ka pēdējos gados antibiotiku lietošana pieaug, dara mūs bažīgus, jo baktērijām ir apbrīnojams talants pielāgoties zālēm, kā rezultātā daudzas baktēriju izraisītas slimības ir arvien grūtāk izārstējamas,» saka E. Dimiņa.
Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs profesors Uga Dumpis uzskata: galvenā problēma sabiedrībā ir antibiotiku plašā lietošana maziem bērniem un tieši plaša spektra antibiotiku izrakstīšana. «Tas nav pareizi, jo, zinot, ar ko bērns saslimis, jālieto šaura spektra antibiotikas,» saka U. Dumpis. Slimnīcās antibiotikas plaši lieto ķirurģijā un tās pacientiem ievada intravenozi, no kā varētu atteikties, tā vietā dodot tabletes. Ārsts skaidro, kad un kā antibiotikas jālieto: tās jālieto laikus – tieši tad, kad ārsts noteicis, un tieši tā, kā noteicis.
Antibiotikas dod arī dzīvniekiem. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Inta Krauja stāsta, ka tās drīkst izmantot dzīvnieku ārstēšanā un slimību profilaksē, ja kāds no ganāmpulka ir saslimis. «Dzīvnieku un cilvēku antibiotikas pārklājas, veidojas kopīga baktēriju rezistence,» skaidro I. Krauja. Eiropā, tostarp Latvijā, tiek veikta uzskaite par antibiotiku lietošanu, un dati liecina, ka antibiotiku patēriņš samazinās. Par to, ka dzīvniekiem nedod antibiotikas kā augšanas stimulatoru, liecinot pārbaudes un atliekvielu uzraudzība. Antibiotikas dzīvniekiem tāpat kā cilvēkiem nozīmē tikai ar recepti.